K Labk Dzvot

Iekšlietu dienesti ir mainījuši pa vienoto ārkārtas palīdzības izsaukumu numuru 112 saņemto zvanu apstrādes sistēmu, paralēli ieviešot arī mobilo lietotni "112 Latvija" un tīmekļvietni "112.lv". Par to, kas mainījies, ieviešot jaunās saziņas platformas, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Par veiktajām izmaiņām plašāk stāsta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vienotā kontaktu centra Rīgas reģiona nodaļas prikešniece Olga Mistjukeviča un VUGD Vienotās kontaktu centra pārvaldes priekšnieks Hermanis Plisko. Līdz ar pārmaiņām iedzīvotājiem pa tālruni 112 vairs nebūs iespējams sazvanīt kādu konkrētu policijas iecirkni, bet informāciju pieņems un izvērtēs vienots operatoru dienests. "112.lv ir informatīva vietne, kurā skaidro, kādos gadījumos zvanīt, kādos - tomēr nē uz tālruņa numuru 112. Kā arī iepazīstina ar jaunumiem un skaidro, kur vērsties sadzīves problēmu risināšanai, kas nav ārkārtas dienestu pārziņā," norāda Hermanis Plisko. Kāpēc lietotni uzstādīt savā telefonā?  "Lai nepieciešamības ga

Ja mēs vēlamies, lai organizācija darbojas labi, mums jārūpējas arī par darbinieku mentālo veselību. Kā pamanīt un noteikt, vai organizācija ir veselīga vai nav, un ko darīt, ja pazīmes liecina, ka radušās problēmas, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē emocionālās inteliģences praktiķe, biznesa trenere un konsultante Jana Strogonova, Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas valdes priekšsēdētāja Eva Selga un kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeite Agnese Orupe. "Labbūtība ir šī brīža top tēma, gan ārējo notikumu sakarā, gan arī saistībā ar to, kas notiek Latvijā," atzīst Eva Selga. Kā var izvērtēt, vai cilvēki jūtas labi uzņēmumā? "Pirmkārt, skatāmies, cik daudz darbinieku slimo. Cik daudz darba nespējas lapu ir gadā. Tas ir viens no objektīviem kritērijiem. Kā arī visas lietas, ko darba devējs nodrošina, lai darbinieks justos uzņēmumā labi, - attālinātais darbs, elastīgais darbs. Daudz runājam par emocionāli drošu darba vidu. Varam paskatīties, cik daudz darbinieki smaida un kuri ir nomākti,"

Katru gadu Latvijā pensijā dodas ap 20000 cilvēku. Lai precīzi aprēķinātu darba stāžu, topošajam pensionāram iespējams ir jāveic neliels mājasdarbs. Šo un citus ar vecuma pensiju piešķiršanu un saņemšanu saistītos aspektus apspriedīsim raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) direktora vietniece Ilze Andersone un VSAA Pensiju metodiskās vadības daļas vadītāja Egita Garā. Lai pensiju aprēķinātu pēc iespējas precīzāk un tā arī būtu lielāka, Egita Garā iesaka visiem, kam tuvojas pensijas vecums, patiesībā vismaz piecus gadus pirms pensionēšanās, sākt interesēties par to, kāda informācija ir VSAA rīcībā. "Ir būtisks darba stāžs līdz 1996. gadam. Jo sociālās apdrošināšanas iemaksu sistēma ir sākusi darboties no 1996. gada, līdz ar visa informācija par jūsu darba attiecībām, kādas ir bijušas, iespējams, nav aģentūras rīcībā," norāda Egita Garā. "Tāpēc aicinātu katru, kuram tuvojas pensijas vecums, bet arī cilvēkus ap 40 gadiem, kuriem ir bijis darbs  līdz 1996. gadam, pas

Par 2023. gada jaunvārdu aptaujā iecelta "sāļvira" līdzšinējās soļankas vietā. Vai vārds iedzīvosies? Arī par to spriedīsim latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulkotājs Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Aptaujā par 2023. gada vārdiem izraudzīti "atdēvēt, atdēvēšana", ar nozīmi pārdēvēt, atjaunojot pienācīgu nosaukumu. Par gada nevārdu izvēlēts "tolerēt" – vietā latviešu valodā lietojami "izturēt", "paciest" un "pieļaut". Savukārt par 2023. gada jaunvārdu aptaujā iecelta "sāļvira" līdzšinējās soļankas vietā. "Nē, domāju, ka neiedzīvosies," pārliecināts ir Andrejs Veisbergs, vaicāts par gada jaunvārda "sāļvira" dzīvotspēju. "Pirmām kārtām mums nebūtu jāaizstāj visi ēdienu nosaukumi ar latviskojumiem. Ir bezgala daudzās itāļu kafijas un daudz kas cits. Nu, mēs nedomāsim katram vārdam kaut ko citu." Veisbergs arī norāda, ka gada vārda un nevārda pasākums nav valodas institūciju organizēts, lai arī reizēm tiek

Latvijā tāpat kā daudzviet pasaulē zarnu vēzis ir viena no izplatītākajām onkoloģiskajām slimībām. Jau daudzus gadus valsts iedzīvotājiem ir iespējā veikt zarnu vēža skrīningu, bet to izmanto vien retais. Kāpēc tik svarīgā agrīnā vēža diagnostika pilnvērtīgi nestrādā? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē stacionāra Latvijas Onkoloģijas centrs galvenais ārsts Andrejs Pčolkins, Zarnu vēža pacientu biedrības vadītājs Uldis Veseris. Sazināmies ar Slimību profilakses un kontroles centra Ārstniecības pakalpojumu departamenta eksperti Līvu Seili. Arī pasaulē šī saslimstība ir augstā līmenī un bieži to diagnosticē vēlu. Latvijā skrīninga aptvere ir apmēram 15% Latvijā, lai skrīningam būt jēga aptverei jābūt virs 45%. Raidījuma viesi atzīst, ka ir svarīgi cilvēkus mērķauditorijas vecumā uzrunāt. Bet zarnu vēža skrīningam nav personalizētu uzaicinājumu, kā piemēram, ir krūts vēža pārbaudēm sievietēm. Zarnu vēža pārbaudes ir pacientu un ģimenes ārstu ziņā. Ir daudz ģimenes ārstu, kuri uzaicina veikt skrīningu, bet ne vi

Domājāt, ka vēl ir laiks paslinkot? Nekā! Laiks gatavoties jaunajai dārza sezonai. Par pirmajiem šī gada dārza darbiem raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina dārzkopes - Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.

Kā dažiem cilvēkiem izdodas saglabāt optimistisku skatījumu uz dzīvi, savukārt citi jūtas bezspēcīgi un paguruši? Kā spēt raudzīties uz notiekošo tā, lai glāze liktos pa pusei pilna, nevis pustukša, kā rast sevī dzīvesspēku, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē geštaltterapeite Elīna Zelčāne un centra "Skalbes" bezmaksas krīzes tālruņa projekta vadītāja Anda Švinka. Ko nozīmē dzīvesspēks, kas ir salīdzinoši jauns termins, skaidro Elīna Zelčāne. "Tas ir līdzīgi kā kaučuka bumbiņa, kad triec pret zemi, atlēkt atpakaļ, vai kad dārzā ravējat gārsu un liekas, viss ir izravēts, bet gārsa pamanās izlīst ārā. Tā ir mūsu spēja brīdī, kad dzīves grūtības mūs triec pie zemes un rada pārbaudījumus, adaptēties, atkopties un turpināt dzīvot. Līdzīgi kā ekosistēmās ir klimata pārmaiņas, bet ekosistēma pielāgojas un eksistē, kaut kas līdzīgs notiek arī ar cilvēku," skaidro Elīna Zelčāne. Uz jautājumu, ko darīt situācijā, kad, lai man būtu labi, nonāk pretrunā ar, lai maniem mīļajiem būtu labi, speciālistes iesaka v

Zemnieku protesti un streiku vilnis Eiropā, ekonomikas lejupslīde, labējo un kreiso politisko spēku radikalizācija, kodolkara draudi rada nenoteiktību par mūsu nākotni, īpaši, ja nākas pieņemt kādus tālejošākus lēmumus. Kā pieņemt lēmumu par nākotni, kad daudz kas nav skaidrs, un kā notiek lēmumu pieņemšana nenoteiktos apstākļos? Raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes dekāns, profesors un vadošais pētnieks Gundars Bērziņš un  Latvijas Universitātes profesors, Eksperimentālās fizikas katedras un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš. "Cilvēks laimīgs ir nevis tādēļ, ka neko nedara, bet tāpēc, ka gūst gandarījumu, darot kaut ko ar pievienoto vērtību. Ja cilvēkam ir atbildība par kaut ko un viņš var būt noderīgs," ir Gundara Bērziņa atziņa. "Ja nenodarbojamies ar prāta higiēnu, ilgtermiņā tas ietekmē dzīves kvalitāti. Mūža nogalē negribu būt vecs cilvēks, kas par visu žēlojas," vērtē Mārcis Auziņš.

Telefoni, datori, televizori un LED apgaismojums ir tikai daļa no iemesliem, kas var negatīvi ietekmēt redzi. Kā rūpēties par acu veselību, kad viedtālrunis kļuvis par mūsu ikdienas neatņemamu sastāvdaļu, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viešņas: oftalmoloģe "AIWA CLINIC" oftalmoloģijas nodaļas vadītāja Dace Lietuviete un oftalmoloģe Anda Balgalve. Dace Lietuviete norāda, ka visvairāk acu veselību iespaido saule, arī ziemā, vējš, bet telpās jebkādi ekrāni, jeb viss, kas atrodas tuvā attālumā un liek vairāk koncentrēties un retāk mirkšķināt acis. Tā var būt arī grāmatu lasīšana. Ārste norāda, ka ir jāpiedomā, lai gaisma pareizi atstarojas uz ekrāna, jābūt labai korekcijai, pareizām brillēm, vai jāsēž pareizā attālumā, ja brilles nav vajadzīgas. Uzturoties ārā saulainā ziemas dienā ārste iesaka lietot saulesbrilles. Andai Balgalvei ir cits viedoklis. Viņa piekrīt, ka, raugoties uz svaigu sniegu, acis žilbst, kalnos saule ir spēcīga un ir vajadzīgas saulesbrilles, bet Latvijā, kur ziemas ir

Var jau teikt, ka katrs ugunsgrēks ir unikāls gadījums, bet iemesli, kāpēc kaut kas sāk degt, bieži ir labi zināmi un daudz apspriesti. Un tomēr deg mājas, dzīvokļi, pilis un būdiņas. Kāpēc tas tā notiek, analizējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Kas ir būtiskākās kļūdas, ko iedzīvotāji ikdienā pieļauj, apdraudot savu un kaimiņu drošību skaidro Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Ugunsdrošības uzraudzības pārvaldes priekšnieks Dzintars Lagzdiņš, "Civinity" dzīvojamo ēku pārvaldīšanas vadītājs Gatis Roze un "Rīgas namu pārvaldnieka" pārstāvis Krists Leiškalns. Dzintars Lagzdiņš atgādina, ka arvien daudzu ugunsgrēku cēlonis ir elektroinstalācijas problēmas, jo bieži vien instalācija ir salīdzinoši veca, bet elektroierīces mūsdienās izmantojam daudz vairāk. Tāpat ar malkas apkuri saistītas problēmas. Galvenā – netiek veikta apkope krāšņu un skursteņu apkope. Speciālists atgādina, ka arī gāzes apkures sistēmai jāveic apkope. Bieži arī neuzmanīga rīcība ar uguni – darbošanās ar svecēm, smēķēšana gultā – izr

Latvijas tūrisma nozares atzinības balva „Gada cilvēks tūrismā” tiek pasniegta kopš 2004.gada par aktīvu un nozīmīgu darbību Latvijas ceļojumu industrijas attīstībā. Par 2023. gada spilgtākajiem notikumiem un cilvēkiem tūrisma nozarē saruna raidījumā Kā lābāk dzīvot. Sarunājas "BalticTravelnews.com" direktors Aivars Mackevičs, Latvijas restorānu biedrības prezidents Jānis Jenze un biznesa augstskolas "Turība" asociētais profesors, Tūrisma pētniecības centra direktors Ēriks Lingebērziņš.

Līdz laikam, kad no ziemas guļas sāks mosties ērces, ir krietnas nedēļas un varbūt pat mēneši. Tas nozīmē, ka vēl ir laiks vakcinēties pret ērču encefalītu. Kāpēc vakcinēšanās ir svarīga un kā tikt galā ar bakteriālajām infekcijām, ko pārnēsā ērces, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro asociētais profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis un Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Dace Zavadska. Uzklausām, ko iedzīvotāji Kurzemes mazpilsētā Kandavā domā par ērcēm un vai potējas pret ērču encefalītu. Stāstot par vakcināciju, Dace Zavadska atklāj, ka ir pagarināts intervāls starp balstvakcinācijām. "Ir pagarināts intervāls balstvakcinācijai pēc ceturtās devas. Ja iepriekš vakcinējāmies ik pēc pieciem gadiem un vēlākā vecumā seniori ik pēc trīs gadiem, tagad, neatkarīgi no devas, pēc ceturtās devas esam pagarinājuši uz desmit gadiem [intervālu]. Tas viss, protams, ir zinātniskos p

Arvien biežāk uzņēmumi izmanto iespēju pārbaudīt savu darbinieku kompetenci ar mērķi celt tās līmeni, piedāvājot uzņēmumā speciālistu konsultācijas un kursus. Par kompetencēm darba vietā un pieaugušo izglītību saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Izglītības un zinātnes ministrijas Profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta vecākā eksperte Jeļena Muhina, BDA (Baltijas datoru akadēmijas) pētnieks Uldis Zandbergs un uzņēmuma "CLT Profi" vadītājs Andris Dlohi.

No 2023. gada 1. septembra līdz 31. decembrim mājsaimniecībām visu elektrības piegādes sistēmas pakalpojumu tarifu plānu fiksētā daļa jeb maksa par jaudas uzturēšanu bija samazināta par 60%. Kas šogad ir mainījies maksas aprēķinā, to skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē AS "Sadales tīkls" komunikācijas direktore Gunta Līne, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons un Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis. "Mainījušās ir divas lietas: pirmkārt, ir nedaudz samazinājusies sadales pakalpojuma maksa, tātad sadales tarifu vērtības ir nedaudz samazinājušās. Bet, ņemot vērā to, ka pēdējos četrus mēnešus līdz pagājušā gada decembrim, bija spēkā valsts atbalsta risinājums, kas vēl par 60% samazināja to sadales tarifa fiksēto maksas daļu, tad šobrīd no pirmā janvāra maksājumi ietekmēs divas pozīcijas: viens ir šīs, sadales tarifavērtības, bet otrs - tas, kā ir mainījies valsts atbalsta risinājums," skaidro Gunta Līne. "

Lai izvairītos no nepatīkamiem pārsteigumiem nākotnē, iegādājoties dzīvokli, ir jānovērtē arī mājas tehniskais stāvoklis un ēkas dokumentācija. Kā to izdarīt, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē nekustamo īpašumu vērtētājs Tarvids Marks un jurists Jānis Uzulēns. Iespējams, turpmāk, iegādājoties otrreizējā tirgū dzīvokli, nebūs tik svarīgi bērnudārza, skolas, sabiedriskā transporta pieturas, veikala vai veselības centra tuvums, bet gan labi sakārtota mājas lieta. Kas vēl bez mājas lietas būtu rūpīgi jāizpēta pirms dzīvokļa iegādes? Abi viesi atzīst, ka ir jāizpēta katra māja, jo var būt pieļautas kļūdas nelikumīgas rīcības rezultātā. Jānis Uzulēns norāda, kā vērtētāja iesniegtā vērtējumā nav nekā par mājas lietu, piemēram, par ēkas tehnisko apskati, kas jāveic ik gadu. "Vēl viena būtiska lieta, visticamāk, ka nav izpētīts, kāds ir iekšējais mikroklimats starp mājas iedzīvotājiem. Kaut vai ir biedrība, vai nav nodibināt, ir kaut kāda pārstāvība, kopība, " atzīst Jānis Uzulēns. "Ja ievācamies padomj

Hobiji var būt tik daudzveidīgi un aizraujoši! Kā izvēlēties savējo – to, kas sniedz možumu prātam, kustību prieku vai atraisa talantus? Raidījumā Kā labāk dzīvot prāta un erudīcijas spēles kā brīvā laika pavadīšanas veidu aicina izvēlēties "Prātā spēles" izveidotājs, organizators un vadītājs Edijs Začs un prāta spēļu ilggadējā spēlētāja, erudīcijas spēļu entuziaste Jana Saulīte.

Arvien vairāk parādās dažādi zinātniski pētījumi, ka fiziskās formas uzturēšanai, pilnīgi pietiks ar ikdienas spēka vingrinājumiem un enerģiskām pastaigām. Hanteles šoreiz liksim mierā, bet par veselību uzlabojošām pastaigām un pārgājieniem saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Kustēties aicina sporta ārste, Sporta laboratorijas vadītāja, Latvijas Sporta medicīnas asociācijas prezidente Sandra Rozenštoka un soļotājs Modris Liepiņš. Staigāšana kā jebkura fiziska aktivitāte ir labākās zāles pret mazkustību un visām no tās izrietošajām veselības kaitēm. To neviens neapstrīd. Bet kā ir ar visur daudzināto mērķi 10 tūkstoši soļu dienā? Vai tam ir jelkāds zinātnisks izskaidrojums, vai tomēr veselības uzlabošanai pietiek arī ar krietni pieticīgāku soļu skaitu? Sandra Rozenštoka atzīst, kā jāsāk ar laika veltīšanu sev. "Sākumā varbūt pat nevajag sporta tērpu, vienkārši jāspēj iziet ārā un jāspēj sākt iet, kad rodas sajūta - es varu piecas minūtes, varu 10 minūtes, varu 30 minūtes, tad parādās vēlme uzvilkt ērtākus apa

2024. gada 30. aprīlis - diezgan svarīgs datums visiem tiem, kas domā par saules paneļu uzstādīšanu pašpatēriņam savās mājsaimniecībās, jo līdz aprīļa beigām vēl var pieteikties neto uzskaites sistēmai, kad saules paneļu saražoto lieko elektrību var saņemt atpakaļ no Sadales tīkla kad baterijas neko neražo vai ražo ļoti maz. Pastāv arī viedoklis, ka pēc šī datuma saules paneļu uzstādīšana Latvijā varētu tikpat kā apstāties. Citi nav tik pesimistiski, un pat mūsu iepriekšējā raidījumā runa bija par to, ka šobrīd saules paneļu cenas ir nokritušās tiktāl, ka tomēr tā vai tā būs izdevīgi to uzstādīt. Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro un vērtē Klimata un enerģētikas ministrijas Klimata un enerģētikas finanšu instrumentu departamentu direktors Raimonds Kašs un Klimata un enerģētikas ministrijas Enerģijas tirgus departamenta direktors Gunārs Valdmanis. Ažiotāža saistībā ar saules paneļu uzstādīšanu veidojās laikā, kad bija salīdzinoši augstas elektroenerģijas cenas. "Protams, šai sistēmai nevajadzētu kļūt par tādu

Situācijā, kad ir salūzis vai bojāts putekļsūcējs, veļas mazgāšanas mašīna vai kāda cita sadzīves tehnika, ir vieglāk iegādāties jaunu, nevis to remontēt, ja ir beidzies juridiskās garantijas termiņš. Ar jaunajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem patērētājiem tiek radīts stimuls pagarināt produkta ekspluatācijas laiku, to remontējot. Vai un kā tas strādā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Patērētāju tiesību aizsardzības biroja Patērētāju konsultāciju un sūdzību departamenta direktore Edīte Drozda, interneta veikala „220.lv” pārstāvis Kārlis Ozols un biedrības "Zero Waste Latvija" IT projektu vadītāja Evija Ozola - Ozoliņa. Edīte Drozda skaidro, ka Eiropas Komisija vēlas ražotājiem uzdot ražot jau remontējamas preces un ražot arī šīm precēm detaļas, lai varētu remontu veikt. No otras puses ir patērētāju tiesību regulējums, kas dos tiesības pēc laika, kas pienākas pēc likuma kā garantija, ja iegādātā prece salūzt, būs iespēja to ražotājam vai viņa pārstāvji, vai jebkurai darbnīcai nodot remontēt.

Jau pie pirmajiem pamatīgajiem šīs ziemas mīnus grādiem sociālajos tīklos aizsākās diskusijas par to, kāpēc daudziem auto no rīta "nelec". Kāds vainoja iekšdedzes dzinēja, sevišķi dīzeļa nepilnības, kāds - degvielas kvalitāti, citi - mašīnas akumulatora vājumu. Par akumulatoru un mašīnas elektrosistēmas ekspluatāciju ziemas laikā pārrunājām raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro auto elektriķis Māris Nitišs un "Akumulatoru centra" pārstāvis Pēteris Špūle.