Rta Intervija

Biedrības „Latvijas formula 2050” konferencē 1. novembrī plānots apkopot viedokļus, kā attīstīt reģionu pārticību. Rīkotāju biedrības valdes locekle un SEB bankas prezidente Ieva Tetere šorīt Latvijas Radio atzina, ka Rīga ierasti ir mūsu ekonomikas dzinējspēks - ārpus galvaspilsētas reģiona esot ap 40 procentiem uzņēmējdarbības, bet 80 procentus komersantu peļņas tomēr radot Rīga un Pierīga. Tādēļ eksperti spriedīs, kā veicināt uzņēmējdarbību reģionos – pauda Tetere.

Lai Latvijas ekonomika attīstītos tādos tempos kā Igaunija, Latvijas budžeta ieņēmumiem pašlaik plānoto virs 15 miljardu eiro vietā būtu jābūt vismaz 24 miljardiem eiro, un galvenā mūsu problēma ir skaidra ekonomiskās attīstības mērķa trūkums. Tā Latvijas Radio raidījumā Labrīt izteicās Saeimas opozīcijas frakcijas „Latvija pirmajā vietā” līderis Ainārs Šlesers. Pēc 30. oktobrī desmit stundas ilgušās valsts budžeta pirmā lasījuma apstiprināšanas Saeimas sēdes Šlesers ir pārliecināts, ka opozīcijas priekšlikumi nākamā gada tēriņos netiks iekļauti.

Rēzeknes pagaidu administrācijai ir ļoti sarežģītas attiecības ar pašvaldības domes izpildvaru – bieži tiek slēpta informācija un grūti novērtēt, kuri cilvēki ir lojāli, intervijā Latvijas Radio raidījumā "Labrīt" atzina viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība"). Viņa uzsvēra, ka pagaidu administrācija četru mēnešu laikā, kopš tā darbojas, ir spējusi paveikt daudz gan budžeta sakārtošanā, gan grāmatvedības centralizācijā, kritiski pieejot saplānotajām lietām, pēc kādām Rēzeknes pašvaldība iepriekš strādājusi. Par piemēru ministre minēja "Rēzeknes siltumtīklu" izklaides braucienu, kā rezultātā nomainīta uzņēmuma valde un atstādināts pašvaldības izpilddirektors.

Satiksmes ministrija izskatīšanai valdībā sagatavojusi "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā. Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie) Latvijas Radio programmā Labrīt stāstīja, ka dara visu, lai labotu līdz šim pieļautās kļūdas, un solīja, ka nākamajā būvniecības sezonā sāks būvēt uzbērumu Iecavā Lietuvas virzienā.

Vienu no ārstniecības procesa lielākajiem sadārdzinājumiem veido medikamentu augošās cenas. To Latvijas Radio atzina Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Normunds Staņevičs. Medikamenti iepriekšējos divos gados esot izmaksājuši ap 20 miljoniem eiro, bet nākamajiem diviem gadiem tiem būs jātērē jau 26 miljoni. Par piekto daļu audzis arī neatliekami uzņemto pacientu skaits, taču tur izmaksas kāpušas tikai par trim procentiem - pauda Staņevičs.

Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija, kas pēta dzelzceļa projekta „Rail Baltica” sadārdzināšanās, ieilgšanas un pārvaldības problemātiku, ir sagatavojusi starpziņojumu ar pirmajiem secinājumiem. Kā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda komisijas deputāts, opozīcijā esošās Nacionālās apvienības pārstāvis Artūrs Butāns, atbildība par šo miljardos eiro mērāmo projektu ir bijusi sadrumstalota.

Rīgā 24. oktobrī norisināsies Krimas platformas trešais parlamentārais samits ar mērķi vairot starptautiskās sabiedrības izpratni un atbalstu Ukrainas neatkarībai. Drošības eksperts, bijušais Satversmes aizsardzības biroja vadītājs un Valsts prezidenta padomnieks Jānis Kažociņš intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda, ka Rietumi ar palīdzību un atbalstu Ukrainai pašlaik rīkojas pārāk neizlēmīgi un lielā mērā tas attiecināms uz ASV prezidentu.

Ukrainas atomelektrostaciju apdraudējums kara laikā uz Latviju radītu niecīgu ietekmi, jo tās atrodas pietiekamā attālumā no mūsu valsts. Tā intervijā Latvijas Radio apgalvoja Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centra direktore Dace Šatrovska. Taču viņa atzina, ka iespējamu radiācijas apdraudējumu un risku netrūkst arī tuvāk par Ukrainu. Tādi ir, piemēram, Igaunijā plānotā atomelektrostacija, radioaktīvie atkritumi un kodoldegviela pie Latvijas robežas Lietuvā, kā arī gaidāmā Salaspils reaktora demontāža.  

Moldova šajā priekšvēlēšanu kampaņā pieredzēja bezprecedenta iejaukšanos no Krievijas puses, tomēr tai izdevās sarīkot demokrātiskus balsojumus, kas ietekmēs valsts turpmāko kursu. Tā pēc Moldovā aizvadītās prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas un konstitucionālā referenduma, kurā neliels vairākums pilsoņu atbalstīja virzības uz Eiropas Savienību (ES) noteikšanu par valsts stratēģisko mērķi, intervijā Latvijas Radio sacīja ES vēstnieks Moldovā Jānis Mažeiks. Latviešu diplomāts norādīja, ka Moldova līdz šim ir strauji virzījusies uz priekšu sarunās ar ES un viņš cer, ka šāda dinamika saglabāsies arī turpmāk. Uldis Ķezberis: Ko Jūs secināt no aizvadīto prezidenta vēlēšanu un referenduma rezultātiem? Jānis Mažeiks: Pirmkārt, ir skaidrs, ka referendums un vēlēšanas ir notikuši un šie balsošanas procesi ir bijuši labi organizēti. Pašā vēlēšanu organizēšanā nav bijis nekas tāds redzams, kas būtu bijis problemātisks. Tas, kas ir bijis redzams, tā bija dezinformācijas kampaņa, ir bijusi informācija par nelikumīgu ārv

Lai skolēniem palīdzētu saprast, kā mācību iestādē apgūto teoriju izmantot reālajā dzīvē, ar programmu "Dzīvei gatavs" piecu gadu laikā sasniegti teju 100 tūkstoši skolēnu no 565 skolām. Kā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja programmas vadītāja Dana Kristiāna Skrupska, "Dzīvei gatavs" ir saņēmusi lielu gan skolēnu, gan uzņēmēju atsaucību.  

Daudzu iemīļota koncertu un atpūtas vieta Cēsīs ir "Fonoklubs", ko izveidoja un joprojām turpina vadīt trīs brāļi Sildniki – Marts, Lauris un Jānis. Viņi paši atzīst, ka tā viņiem ir sirdslieta, jo savu darbu pārceļot skaitļos, diez vai rezultāts būtu racionāli ļoti pozitīvs. Neapstāties un turpināt attīstīt "Fonoklubu" viņus motivē mīlestība uz mūziku un vēlme darboties tieši savā dzimtajā Cēsu pilsētā. Šoruden "Fonoklubam" aprit 16.dzimšanas diena, kas novembra nogalē tiks svinēta ar vairākiem pasākumiem. Ko šobrīd vispār nozīmē darboties mūzikas industrijā, kādas ir festivālu un koncertu tendences, kādas publikas vēlmes un kāpēc Latviju kā koncertu vietu pēdējos gados vairs neizvēlas lielās mūzikas zvaigznes - par to Jāni Sildniku izvaicāja Baiba Kušķe. Drīzumā "Fonoklubs" Cēsīs svinēs savu 16.dzimšanas dienu. Tas patieši šķiet ievērības cienīgi mūsu svārstīgā mūzikas tirgus kontekstā. Esat pārdzīvojuši gan 2008.gada krīzi, gan pandēmiju. Kā tas jums ir izdevies un ko no jums prasījis? Jānis Sildniks:

Nākamā gada valsts budžetā ieplānotā nauda reto slimību atklāšanai un ārstēšanai ir vairāk nekā niecīga. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda Latvijas Reto slimību alianses valdes priekšsēdētājs Juris Beikmanis. 18. oktobrī tiek rīkota Reto slimību konference, kurā aktualizēs šo kaišu diagnostikas un ārstēšanas problēmas. Beikmanis skaidro, ka Latvijā šīs slimības nemaz tik retas nav.

Latvijas Transatlantiskās organizācijas jeb LATO ģenerālsekretāre Sigita Struberga intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja, ka Ukrainas palīdzībai ir jāsper nopietnāki un tūlītēji soļi. 17. oktobrī Rīgā, Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā, darbu sāks gadskārtējais drošības un ārpolitikas forums "Rīgas konference". Šī ikgadējā forumā uzmanības centrā būs Eiropas drošības nākotne, Ukrainas uzvara karā, sankciju ietekme uz Krievijas ekonomiku un tās iekšējo stabilitāti, arī ANO loma šī brīža ģeopolitiskajā realitātē un mākslīgā intelekta ietekme uz drošību.    

Saeimā sākusi darbu saistībā ar nākamā gada valsts budžetu. Labklābības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un zemnieku savienība) programmā Labrīt norādīja, ka arī pārējās nozares izjutīs, ka galvenā prioritāte ir aizsardzība. Tiesa, arī labklājības celšana neesot aizmirsta pavisam, taču tas tiek darīts uz iekšējās pārdales rēķina, tāpat ministrija iesniegusi priekšlikumus un neatmet cerību, ka Saeima tos atbalstīs par spīti noteiktajai prioritātei.

Jaunā skolu finansēšanas pieeja ļaus nodrošināt kvalitatīvu izglītību un atalgojumu skolās, kur mācās 100 un mazāk bērnu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša no Jaunās Vienotības. Šādu skolu ir apmēram 20%. Jaunā finansēšanas sistēma neseko skolēnu skaitam, bet gan nodrošina apmaksu konkrētai programmai, balstoties uz iedzīvotāju skaitu attiecīgajā teritorijā. Tomēr tas nenozīmē, ka Latvija atteiksies no skolu tīkla pārskatīšanas. Jaunajam finansēšas modelim viss nepieciešamais naudas apjoms pagaidām vēl nav. Ministrija 14. oktobrī iepazīstinās ar jaunā skolu finansēšanas modeļa „Programma skolā” ieviešanas gaitu. To paredzēts ieviest no nākamā septembra.

Liepājas teātra mazajā zālē koncertzālē "Lielais dzintars" 12. oktobrī būs skatāma Liepājas teātra režisora Valtera Sīļa iestudētā izrāde „Dievs ir šeit”. Tā ir mazās formas izrāde, kam Liepājas teātris šobrīd izmanto koncertzāles iespējas. Iestudējot Ludmilas Roziņas lugu, režisors pievērš uzmanību bieži vien ģimenēs noklusētiem jautājumiem, kas saistīti ar bērnu nākšanu pasaulē. Tas nebūt nav pašsaprotami un var kļūt par īstu pārbaudījumu. Ir apritējis nepilns gads kops Liepājas teātrī mākslinieciskā vadītāja un valdes locekļa amatā ir režisors Valters Sīlis, kurš pārcēlies ar ģimeni uz dzīvi Liepājā. Kā izdodas iedzīvoties, kādi izaicinājumi sagaidījuši jauno teātra māksliniecisko vadītāju un neliels ieskats arī izrādē „Dievs ir šeit”. Esat pievērsis uzmanību skaudrai tematikai? Valters Sīlis: Jā, būtībā tas pamats strādāt pie šīs tēmas bija Ludmilas Roziņas atsūtītais materiāls - desmit lapaspušu stāsta formā, gandrīz šī luga, jau tad es piedzīvoju emocionālos kalniņus, kurus reti izdodas piedzīvot las

Kultūras žurnālistika nav tā apmaksātākā nozare, tā secina interneta kultūras izdevuma "Satori" galvenais redaktors Andrejs Vīksna. Un šis nav pirmais gads, kad interneta žurnāls "Satori" sācis līdzekļu vākšanas kampaņu, lai spētu turpināt darbu. Vīksna saka, ka atbalsts ir un jūt, ka šāds izdevums daļai cilvēku ir būtisks, taču lielāks atspaids būtu, ja izdotos atrast kādu lielo sponsoru.

Ja būvējot jaunu ēku Rīgas vēsturiskajā centrā valsts atteiksies no arhitektūras ideju konkursiem, kas šobrīd ir obligāti, tad galvaspilsētā zudīs jaunbūvju kvalitāte, intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis. Tas atcels arī iespēju jaunajiem arhitektiem piedalīties labu ideju meklējumos un nebūs arhitektu sacensības. Nav runa par modernu ēku celšanas aizliegumu, taču tām jābūt tādā pašā kvalitātē, kādas ir vēsturiskās ēkas, kas iekļautas UNESCO pasaules mantoja sarakstā un tā ir augstākā atzinība, kāda vien ir iespējama. -- Latvijas Radio jau vēstīja, ka atklātā vēstulē Valsts kancelejai, Kultūras un Ekonomikas ministrijai Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis brīdinājis par nepārdomātām izmaiņām Rīgas vēsturiskajā centrā.

Nevar izslēgt, ka Saeimā lēmums par izmaiņām pensiju otrajā līmenī varētu būt atšķirīgs no tā, kādu to virza valdība. To norāda Saeimas mandātu, ētikas un iesniegumu komisijas priekšsēdētājs Jānis Vucāns no Zaļo un Zemnieku savienību. Komisijā šodien skata iniciatīvu portālā manabalss.lv lielu atbalstu guvušo ierosinājumu atcelt plānu par procentu mazināt iemaksas pensiju otrajā līmenī, to novirzot pensiju pirmajā līmenī. Vucāns teic, ka abām pusēm ir nopietni argumenti, kas jāvērtē.

Rīgas bāriņtiesas priekšsēdētājs Aivars Krasnogolovs piekrīt tiesībsarga redzējumam jautājumā par vakcināciju. Proti, gadījumos, kad ārsts uzskata, ka vakcinācija ir bērna interesēs, bet vecāki nepiekrīt tai, ārstam jāvēršas ar motivētu iesniegumu bāriņtiesā, kas var dot piekrišanu vecāku vietā. Līdz šim Rīgas bāriņtiesa nav saņēmusi ārstu iesniegumus pēc palīdzības vakcinācijas jautājumos, taču citu pašvaldību bāriņtiesas ar to jau ir saskārušās