Sinopse
Gatavojoties Latvijas simtgadei, Latvijas Radio 3 Klasika skusi jaunu raidjumu ciklu 100 Latvijas pirmizrdes, kas Klasikas ter ir ik darbdienu plkst. 10:07 ar atkrtojumu plkst. 20:07. Pc prraiu izskananas ter ts klausmas msu mjas lapas arhv.Kultras notikumi, par kuriem runja savulaik un kurus godbijgi atceras odien. Izcilbas pagtn un prsteigumi msdiens. Pavrsiena punkti, spilgti vrojumi, starptautisks vriens, nacionls lepnums iem kritrijiem Latvij atbilst neskaitmas izrdes, iestudjumi, kinolentes un opusi, par kuriem liels jubilejas gaids Klasika vsts raidjumu cikl 100 Latvijas pirmizrdes.
Episódios
-
Vara Braslas filma "Ūdensbumba resnajam runcim" (2004)
02/11/2018 Duração: 09minKomēdija, piedzīvojumu filma, filma visai ģimenei - tas viss der, jo šoreiz runājam par filmu "Ūdensbumba resnajam runcim", kas uzņemta 2004.gadā, un ir latviešu (studija FORMA) un igauņu (ALLFilm) kopražojums. Šī kinolente kļuva par gada visvairāk apmeklēto Eiropas filmu Latvijā, gadu vēlāk saņēma "Lielo Kristapu" kā labākā spēlfilma, guvusi apbalvojumus starptautiskos festivālos, taču galvenais - skatītāju mīlēta joprojām, dažas filmas epizodes folklorizējušās, un tolaik mazie filmas varoņi tiek atpazīti pat pēc daudziem gadiem.
-
Drosmīgās rotaļas. Māras Zālītes un Mārtiņa Brauna "Suns un kaķe" Jaunatnes teātrī (1984)
01/11/2018 Duração: 10minKā suns ar kaķi sadzīvo, Jums labi zināms, - Kad ienaids cēlies? kā? par ko? Tas vecās pasakās ir minams. Bet vai jūs zināt, Ka ķildas izlīdzināt Bij centieni - Un ļoti nopietni? Par to gan nezin stāstīt Vecās pasakas, - Nu, tad pienākas Jaunām par to klāstīt. Tā Rainis 1928. gadā rakstīja bērnu lugas "Suns un kaķe" prologā. Piecdesmit sešus gadus vēlāk Jaunatnes teātrī to iestudēja Uģis Brikmanis. Mūziku izrādei rakstīja Mārtiņš Brauns, ar kuru režisors iepazinies studiju laikā toreizējā Latvijas valsts konservatorijā, savukārt dziesmu tekstus radīja Māra Zālīte. Izrādei "Suns un kaķe" dažādu laikmetu stilistikā kostīmus veidojusi Zigrīda Atāle, un veiksmīgs bijis Vladimira Kovaļčuka skatuves iekārtojums, par kuru teātra zinātniece Edīte Tišheizere rakstījusi: "Šī konsekventā scenogrāfija Raiņa darbam ir viens no Kovaļčuka mākslā pagaidām retajiem gadījumiem, kad skatuves uzbūvē mākslinieks ar mīlestību paredzējis vietu arī aktierim - te radīta viegla ažūra klaviatūra, kur kaķiem kāpelēt, suņiem jandalēt u
-
Šostakoviča opera "Katerina Izmailova" LNOB (1963) - Rīgā viesojas pats Šostakovičs!
31/10/2018 Duração: 09minŠajā reizē atgādināsim par pirms 55 gadiem mūsu operā iestudēto Dmitrija Šostakoviča operu "Katerina Izmailova", kuras pirmizrāde 1963. gada 23. novembrī izvērtās par notikumu. Un kā nu ne, ja ceļu uz Rīgu bija mērojis pats autors, kuram šī darba dēļ bija nācies pieredzēt arī rūgtus brīžus. Pēc Nikolaja Ļeskova stāsta rakstītā "Katerina Izmailova" (jeb 1. redakcijā – "Mcenskas apriņķa lēdija Makbeta" tapa, kad Šostakovičam bija divdesmit seši. Dažu gadu laikā opera guva panākumus gan Padomju Savienībā, gan ārpus tās robežām - Ņujorkā, Filadelfijā, Londonā, Parīzē, Kopenhāgenā, Zagrebā... Visam svītru 1936. gadā pārvilka Staļina nepatika un "Pravdā" publicētais raksts "Juceklis mūzikas vietā". Rezultātā opera uz vairākām desmitgadēm pazuda no repertuāra, lai atkal atdzimtu sešdesmitajos gados. Ar laika distanci pārskatot partitūru, Šostakovičs veica krietnus labojumus un paklausīja režisora Ņemiroviča-Dančenko ieteikumam mainīt operas nosaukumu uz "Katerinu Izmailovu". Tūdaļ pēc toreizējās Ļeņingradas