Rta Intervija

Par politiķu rosinājumu apturēt Repatriācijas likumu, jo būtiski augusi Krievijas iedzīvotāju vēlme iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā, būtu jādiskutē plašāk, nevis jāizvērtē to šaurā politiķu lokā. Tā vērtē kultūrpētnieks Deniss Hanovs. Intervijā Latvijas Radio viņš teica, ka arī gadījumā ar Krievijas neatkarīgās televīzijas «Doždj» licences anulēšanu ir pietrūkusi jēgpilna diskusija.

Valdības izšķiršanās uzņēmuma "Latvijas valsts meži" (LVM) peļņas daļu nenovirzīt tiešiem ziedojumiem kultūras pasākumu finansēšanai nenozīmē, ka šie kultūras notikumi paliks bez valsts naudas vispār. Tā šorīt Latvijas Radio izteicās Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons no Nacionālās apvienības, norādot, ka naudu piešķirs pēc trim mēnešiem. Jau ziņojām, ka "Latvijas valsts meži" Valsts Kultūrkapitāla fondam ierasto 700 tūkstošu eiro vietā šogad bija plānojis ziedot vairāk nekā miljonu. Taču pēc aizdomām, ka daļa ziedojumu politisku interešu vārdā nonāk atsevišķās pašvaldībās, valdība lēma ziedojumu politiku mainīt. Bet gaidāmie dziesmu svētki tā dēļ necietīs.

Tikai februārī atbildīgā Saeimas komisija sāks spriest par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes aktualizēto problēmu par nepietiekamo finansējumu sabiedriskajiem medijiem. Tā šorīt Latvijas Radio teica Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ieva Brante no Apvienotā saraksta.

NATO izcilības centra direktors Jānis Sārts intervijā Latvijas Radio atzina, ka Krievijas meli par pamieru svētku laikā bijis žests Krievijas tautai par to, ka viņu līderi ir labestīgi, bet Ukraina ir tā, kas gribot karot. Sārts gan izteicās, ka arī ārpus Eiropas attieksme pret Krievijas karu Ukrainā nav tik viennozīmīgi vērtējama. Savukārt Krievijas centieni karā ievilkt arī Baltkrieviju pagaidām neesot auglīgi.

Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF) šonedēļ nevarēja izsludināt vairākas reģionu programmas, jo pērnā gada nogalē tika pārtraukts Latvijas valsts mežu (LVM)  ziedojuma princips. Tas ir sāpīgs zaudējums kultūras nozarei īpaši Latvijas reģionos, kur svarīgas arī nelielas summas, par to Latvijas Radio intervijā runā VKKF padomes priekšsēdētāja Dace Bluķe. Šobrīd tiks meklēti risinājumi un turpināsies diskusijas ar valdību, kā trūkstošo finansējumu rast valsts budžetā.

Vakar, 5. janvārī, darba vizītē Latvijā uzturējās Moldovas ārlietu ministrs Niku Popesku. Tiekoties ar Latvijas ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču tika pārrunātas Latvijas un Moldovas divpusējās attiecības, Moldovas integrācija Eiropas Savienībā, Krievijas kara pret Ukrainu ietekme uz Moldovu, kā arī citas ar drošības situāciju reģionā saistītas aktualitātes.  

Valdība ar sociālajiem partneriem šodien, 5. janvārī, Nacionālās trīspusējās padomes sēdē apspriedīs nākamo trīs gadu valsts budžeta iespējas dažādās nozarēs. Paredzēts, ka savu vērtējumu sniegs arodbiedrību un darba devēju pārstāvji. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības priekšsēdētājs Egīls Baldzēns Latvijas Radio teica, ka galvenais, par ko arodbiedrības vēlas runāt, ir neapliekamā minimuma un minimālās algas celšana, kā tas ir kaimiņvalstīs.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome jeb NEPLP ir izstrādājusi Elektronisko plašsaziņas līdzekļu nozares attīstības nacionālo stratēģiju līdz 2027. gadam. Tajā noteiktās stratēģiskās prioritātes paredz aizsargāt Latvijas informatīvo telpu, stiprinot vietējo saturu valsts valodā. Latvijas Radio komentēja NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš. Āboliņš norādīja, ka krievu valodas proporcijas Latvijas informatīvajā telpā ir milzīga: "Latvijā darbojas 252 mediji, kas ir retranslēti, no tiem 127 ir pieejami arī krievu valodā, bet latviešu valodā – 42. (..) Mēs neredzam nekādu iemeslu turpināt krievu valodas absolūto dominanci." Viņš ar minējā, ka mēs dzīvojas informatīvajā telpā, kurā absolūti un totāli dominē krievu valoda. NEPLP priekšsēdētājs, raksturojot pieejamos medijus Latvijas informatīvajā telpā, sacīja, ka aizvien absolūti dominē krievu valoda, arī pēc 121 Krievijas medija izslēgšanas no Latvijas informatīvās telpas, ko izsauca reakcija uz Krievijas sākto karu Ukrainā.    

Šobrīd diplomātiskās attiecības ar Krieviju un Baltkrieviju Latvijai ir visminimālākajā līmenī, intervijā Latvijas Radio norādīja Saeimas ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols (Nacionālā apvienība). Viņš teica, ka šobrīd galvenais ir palīdzēt mūsu iedzīvotājiem.

Aizvadītais gads arī izglītībā bijis izaicinājumu pilns. Pedagogi un skolēni atkal pilnvērtīgi atsāka darbu klātienē skolās. Līdz ar karu Ukrainā skolas šogad uzņem arī ukraiņu bērnus. Savukārt skolotāji septembrī kārtējo reizi nonāca streika priekšvakarā, pārmetot valdībai zemā atalgojuma un slodžu problēmas nerisināšanu. Par šīm un citām aizvadītā gada skolu vides aktualitātēm plašāk sarunā ar jauno skolotāju Kitiju Umbraško.

Horvātijā no nākamā gada 1.janvāra tiks ieviests eiro, valstij kļūstot par 20. eirozonas dalībvalsti. Tomēr sabiedrībā atbalsts eiro ieviešanai nav viennozīmīgs. Starpība starp eiro ieviešanas atbalstītājiem un oponentiem ir ļoti maza. To intervijā Latvijas Radio norādīja Horvātijā bāzētā Attīstības un starptautisko attiecību institūta (IRMO) Eiropas integrācijas departamenta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks Hrvoje Butkovičs. Horvātija no 1.janvāra pievienosies arī Šengenas zonai. Butkovičš skaidroja, ka tās ir labas ziņas tūrismam un sabiedrība kopumā šo soli atbalsta, tomēr viņš pauda nožēlu, ka Eiropas Savienība lēma Šengenā neuzņemt arī Bulgāriju un Rumāniju.

Sarunas par partnerattiecību regulējumu ir vairāk nekā 25 gadus. Turklāt iniciatīvu par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību vēlreiz parakstījuši 10 000 iedzīvotāju. Ja šo regulējumu var ieviest ar kādu citu likumu, ko varētu sasaistīt arī ar pārējiem, tad kustība "Dzīvesbiedri" ir gatava iet uz kompromisu, nesaistot to ar civilās savienības likumprojektu. Bet ir vajadzīgs pilnvērtīgs, pareizi tiesisks un cieņpilns atrisinājums. Tā šorīt Latvijas Radio sacīja kustības vadītājs Kaspars Zālītis, atzīstot, ka ir pamats ticēt, ka kaut kas mainīsies.

Nabadzības un nevienlīdzības mazināšanas politika Latvijā ir stagnējoša. To Latvijas Radio atzina sociālatropologs un ekonomists, Saeimas deputāts Andris Šuvajevs no „Progresīvajiem”. Esot nosprausti formāli mērķi, bet izvērstās darbības nav efektīvas. Deputāts uzsvēra, ka Latvijā valda uzskats, ka nabadzība un nevienlīdzība ir individuāla problēma, bet tā neesot. Taču kompleksam risinājumam vienmēr trūkstot naudas. Šuvajevs atzina, ka, veidojot valsts budžetu, būtu jāmaina domāšana un sociālajai politikai jābūt vienai no galvenajām prioritātēm, kam naudu atvēlēt. Latvijā nabadzības riskam pērn bija pakļauta piektā daļa iedzīvotāju, jeb aptuveni 418 tūkstoši cilvēku. Tas ir par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā gadu iepriekš. Nabadzības risks pieaudzis 18 līdz 24 gadu vecu iedzīvotāju vidū, kā arī ģimenēs ar diviem pieaugušajiem un vienu bērnu. Tiesībsargs norāda, ka atsevišķās kategorijās nodrošinātie ienākumu minimumi nenosedz pat pamatvajadzības, tādēļ esot jāpārskata minimālā ienākuma lielums.

Minimālā ienākuma sliekšņa palielināšana iedzīvotājiem ar zemiem ienākumiem ir minimums, kam būtu nepieciešams piešķirt papildu līdzekļus no nākamā gada valsts budžeta. To Latvijas Radio atzina labklājības ministre Evika Siliņa no „Jaunās Vienotības”. Tam būtu nepieciešami ne mazāk kā 20 miljoni eiro, taču tas būtu būtisks atspaids tieši visneaizsargātākajiem Latvijas iedzīvotājiem. Siliņa gan piebilda, ka sarunas par valsts budžetu tikai sākas un, lai šos līdzekļus piešķirtu, būs jādiskutē ar kolēģiem valdībā.

Novērtēt ikdienas dzīves skaistumu un tiekties arī pēc garīgās vertikāles savā dzīvē – Ziemassvētkos novēl dzejnieks Normunds Beļskis. Viņš ir vārdu autors Māra Lasmaņa komponētajam dziesmu ciklam "Ar saviem mīļajiem kopā", kas tikko piedzīvoja pirmatskaņojumu Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā. Dziesmu ciklu pavada labdarības ideja, un drīzumā tas nāks klajā arī albuma formātā. To ieskaņojusi dziedātāja Ilona Bagele sadarbībā ar citiem mūziķiem un diviem koriem - "Ķekava" un "Fortius". Ziemassvētku noskaņās uz sarunu aicinām dzejnieku Normundu Beļski, kura ikdiena aizrit Rīgas Austrumu slimnīcā, kur viņš vada Sabiedrisko attiecību daļu. Esmu jūs satikusi pavisam neilgu laiku pēc dziesmu cikla "Ar saviem mīļajiem kopā" pirmatskaņojuma Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā. Kādas emocijas pilda jūsu sirdi pēc šī notikuma? Normunds Beļskis: Emociju amplitūda ir tik milzīga, ka to pat grūti aprakstīt. Es līdz trijiem naktī nevarēju aizmigt no tā pozitīvā lādiņa. Tieši pirms koncerta bīskaps Andris Kravalis mani uz

Korupcijas skandāls Eiropas Parlamentā šonedēļ turpina attīstīties. Nedēļas sākumā Itālijas tiesa izdeva kriminālvajāšanai Beļģijā bijušā deputāta Pjēra Antonio Panceri sievu. Prokuratūra uzskata, ka gan sieva, gan meita apzinājās ar ko nodarbojas viņu ģimenes galva un palīdzēja pārvadāt dārgas dāvanas. Savukārt trešdien Francijas laikraksts „Le Point” paziņoja, ka Eiropas Parlamenta Sociāldemokrātu grupa esot atstādinājusi savu Latvijas izcelsmes padomnieku Eldaru Mamedovu aizdomās par smagiem pārkāpumiem, kas saistīti ar šo lietu. Oficiāli atstādinātā padomnieka uzvārds netiek minēts. Lai apspriestu to, kā šāda mēroga korupcija varēja rasties Eiropas Parlamentā un ko vajadzētu darīt, lai šādi skandāli neatkārtotos, mūsu Briseles korespondents Artjoms Konohovs uz sarunu ir aicinājis Rafaelu Kergueno. Viņš ir starptautiskās pretkorupcijas organizācijas „Transparency International” Eiropas Savienības biroja eksperts.

Latvijas ekonomika virzās mērenā recesijā. Recesija nebūs liela, tomēr iedzīvotājiem nepatīkama, jo mazināsies pirktspēja laikā, kad liela daļa iedzīvotāju jau saskaras ar lielākiem izdevumiem, intervijā Latvijas Radio teica Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste. Viņš prognozēja, ka situācija varētu uzlaboties nākamvasar, bet nav izslēgts, ka arī nākamā apkures sezona būs līdzīga šai. Tādā gadījumā valdībai nāksies domāt, kā palīdzēt iedzīvotājiem. Rutkaste norādīja, ka augošās cenas ietekmē arī valsts izdevumus, un nākamā gada valsts budžeta izaicinājumi būs lieli. Tāpat ekonomists uzsvēra, ka svarīgi izdiskutēt – vai vispār ir iespējams un kādā veidā mainīt nodokļus. Šobrīd tam nebūtu liela efekta. Valdība šodien, 22. decembrī, ārkārtas sēdē iepazīsies ar aktualizētām makroekonomisko rādītāju, ieņēmumu un budžeta bilances prognozēm turpmākajiem trīs gadiem. Budžeta izstrāde sāksies nākammēnes.

Jaunās Klimata un enerģētikas ministrijas viens no galvenajiem īstermiņa uzdevumiem ir saistīts ar tarifu politiku, panākot tarifa samazinājumu. Tā Latvijas Radio sacīja jaunais Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars (Jaunā Vienotība). Viņš uzsvēra, ka jau tagad paredzēts, ka Kopējais Sadales un Augstsprieguma tīklu tarifu pieaugums būs par pusi mazāks, nekā sākotnēji plānots.

Šodien, 20. novembrī, norisināsies premjera Krišjāņa Kariņa no „Jaunās Vienotības” otrās valdības pirmā darba sēde. Ministri uz kopīgu sēdi gan pulcējās jau pagājušajā nedēļā, īsi pēc balsojuma Saeimā, taču tā bija tikai svinīga sēde, kurā nekādus valstiski svarīgus jautājumus nerisināja. Šodien valdība plāno izskatīt un apstiprināt nākamā gada valsts budžeta sagatavošanas grafiku. Valdības sēdē plānots skatīt arī jautājumus par Ekonomikas ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas reorganizāciju un Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu. Premjers Krišjānis Kariņš Latvijas Radio atzina, ka tāpat kā kaimiņos, arī Latvijā Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ir vērojama ekonomikas bremzēšanās. Tāpēc plānota ekonomikas transformēšana, konkrēti intelektuālā eksporta jomā.

Rīga šodien, 19. decembrī, uzņem Apvienoto reaģēšanas spēku valstu un valdību vadītājus. Viņi plāno pārrunāt Krievijas sākto karu Ukrainā un izmaiņas drošības situācijā Ziemeļatlantijas, Baltijas jūras un Arktikas reģionos. Pārrunās arī sadarbību palīdzības sniegšanā Ukrainai. Kā Latvijas Radio norādīja "Progresīvo" Saeimas deputāts, Rīgas Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes profesors Andris Sprūds, mūsu reģions ir samērā drošs, tomēr tieši saskaras ar agresorvalsti Krieviju, tādēļ ir svarīgi sadarboties, lai būtu gatavi reaģēt iespējamā krīzes situācijā. Turklāt, kā uzsvēra Sprūds, šie apvienotie spēki būs tie, kas spēs reaģēt visātrāk, tāpēc svarīgi runāt par kopīgām militārām mācībām: