K Labk Dzvot

Tapis jauns pētījums par Latvijas iedzīvotāju psihisko veselību. Kādi ir tā rezultāti un ko plānots darīt nākotnē, balstoties uz pētījuma atziņām, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē profesors, Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs Elmārs Rancāns un LAtvijas Universitātes profesore, klīniskā psiholoģe Ieva Bite. Viena no būtiskām atziņām pētījumā - cilvēki neapzinās, ka jūt depresiju un nevēršas pēc palīdzības, problēma joprojām ir aktuāla. Ir arī dažādu trauksmes stāvokļu izplatība. Ir noteiktas sabiedrības grupas, kam traucējumi vairāk raksturīgi vai biežāk sastopami. "Tiem, kas saka - es jūtos slikti, varbūtība, ka viņiem ir depresija, var būt 4-5 reizes liekāka, nekā tam, kurš atteiktu - es jūtos lieliski," atzīst Elmārs Rancāns. Viņš arī min, ka pandēmijas laikā pieauga trauksme un depresija. Cilvēki, kam jau iepriekš bijuši psihiski traucējumi, reaģē jutīgāk. Cilvēki, kam bijuši pašnāvības mēģinājumi, krīzes situācijās reaģē vēl spilgtāk. "Psihiskā ves