Tta Projekts

“Vairāk par visu man bija bail, ka neviens neklausīsies,” atzīst Justīne Savitska. “Ja neviena cilvēka dzīvē šis stāsts nebūtu ienācis, gabaliņš manas un vecāku dzīves būtu iztērēts bezjēdzīgi, izmests. Bet cilvēki klausījās – runāja par latgaliešu valodu, leksiku, dokumentālā stāsta formu un to, kas ir cilvēki, kuri parādās medijos, vai tie jāuztver par varoņiem. Kas ir vissvarīgākais – klausītāji stāstīja savus stāstus.” "Tēta projekts" ir dokumentāls stāsts par atgriešanos. Pēc 15 nostrādātiem gadiem Īrijā, atpakaļ uz mājām dodas žurnālistes Justīnes Savitskas tētis. Līdz ar viņu - gan iespēja sākt visu no jauna, gan iemesli, kuru dēļ tēvs savlaik aizbrauca prom. "Tēta projekta" īpašajā vietnē portālā lsm.lv.

Šodien mēs Krustpunktā noslēdzam visu nedēļu ilgušo „Tēta projektu” par emigrāciju un reemigrāciju. Studijā - Justīne Savitska, kuras dziļi personisko stāstu varējāt klausīties šīsnedēļas raidījumā „Īstenības izteiksme”. Viņa atbild uz klausītāju jautājumiem.  

Latvijas Radio Ziņu dienesta producente Aiga Pelane par Latvijas migrācijas politikas problēmām.

Ziņu aģentūras Leta žurnāliste Inguna Ukenābele un Aiga Pelane no Latvijas Radio par to, kas pēc vairākiem gadu desmitiem strādās Eiropā?

Strādājot pie Tēta projekta un diskutējot ar kolēģiem mūsu kopā sanākšanas reizēs, viendien man neviļus izrāvās frāze – ka tiem daudzajiem komentētājiem sociālajos tīklos, kas mūs, te palicējus, apsaukā par lūzeriem jeb neveiksminiekiem – zināmā mērā ir taisnība. Jā, manī pēkšņi zuda pārliecība, ka esmu darījusi pareizi, palikdama Latvijā. Turklāt, lai arī secinājums bija emocionāls, tam bija vairāki racionāli apsvērumi. Šodien par to, cik ļoti negribas vilties un cik ļoti gribas Latviju saukt par iespēju zemi. Un par to, kas mūs ne īpaši patīkams varētu sagaidīt nākotnē.

Mēs – te palicēji. Viņi – tur, aizbraucēji. Kādas veidojas mūsu savstarpējās attiecības un vai spējam atrast jaunu kopdzīvošanas platformu? Saruna ar Aiju Lulli, migrācijas un diasporas pētnieci. 

Laiki, kad daudzi brauca uz ārzemēm lasīt sēnes, ir garām. Tāpat kā pagātnē ir krīzes laika galvenais aizbraukšanas iemesls – augstais bezdarbs Latvijā, palikšana bez iztikas līdzekļiem un lielie parādi bankai. Kas tad īsti tagad brauc prom no Latvijas, un – vai mums par to būtu jāsatraucas. Šodien turpinām sarunu par migrācijas tematu un iemesliem, kas liek Latvijas iedzīvotājiem joprojām pamest savu valsti.

Kopš neatkarības atjaunošanas, divdesmit sešu gadu laikā - no Latvijas ir aizbraukuši aptuveni pusmiljons Latvijas iedzīvotāju. Tā ir oficiālā statistika. Šobrīd runājot par emigrāciju, mēs vairāk runājam par pēdējo emigrācijas vilni, kas Latvijā sākas pēc globālās 2008.gada ekonomiskās un finanšu krīzes. Aptuveni desmit gados aizbraukušie ir aptuveni ap 300 tūkstoši. Lai arī pēdējos gados emigrējošo skaits samazinās, tomēr cilvēki joprojām turpina pamest Latviju un meklē sev jaunas mājas, darbu un arī lielāku atalgojumu. Uz sarunu par iemesliem, kāpēc cilvēki joprojām turpina pamest Latviju un vai ir iespējams šo cilvēku aizplūšanu no Latvijas apturēt, esmu uzaicinājusi Latvijas Universitātes profesoru, migrācijas un demogrāfijas pētnieku Mihailu Hazanu. 

Liela mēroga emigrācija, ko Latvija ir pārdzīvojusi pēc neatkarības atjaunošanas 1991.gadā, ir galvenais iemesls, kas arvien pasliktina demogrāfiskos rādītājus un nu jau rada problēmas pašmāju ekonomikas tālākai attīstībai. Kopš 1991.gada no Latvijas ir aizbraukuši 600 tūkstoši iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. 1991.gadā Latvijā bija reģistrēti vairāk nekā 2,65 miljoni iedzīvotāju, savukārt pēc 26 gadiem – 2017.gadā – to bija vairs tikai 1,95 miljoni.

Saruna ar Latvijas Institūta (LI) direktori Aivu Rozenbergu notiek septembra vidū. Ir pagājis vairāk nekā gads kā LI sāka jaunu kustību – „Gribu Tevi atpakaļ”. Šis sauklis vieniem radīja smieklus, citiem – ironiju, bet bija arī tādi, kas par šo problēmu sāka runāt ļoti nopietni, jo tas aizskāra emocionāli un personīgi. Līdz šim mēs bijām piedzīvojuši, ka ir eksperti, kuri ceļ trauksmi un ir politiķi, kas izliekas šo problēmu risinām. Tagad kāds mēģināja iekustināt sabiedrību pašu. Pirms gada šis sauklis, tautas valodā runājot, - „aizgāja rūkdams”. Pēc tam klusums. Šodien to vairs tik pat kā nedzird. Kāpēc un kas notiek ar tautas kustību patlaban – saruna ar Latvijas Institūta direktori, kustības „Gribu Tevi atpakaļ” radītāju Aivu Rozenbergu.