Š?s Dienas Ac?m

Pirms simts gadiem – 1917. gada septembra sākumā – Vācijas armija pie Rīgas guva straujus panākumus, ieņemot vēlāko Latvijas galvaspilsētu, pie kuras fronte līdz tam bija atradusies apmēram divus gadus. Šie notikumi saistās arī ar nozīmīgu epizodi latviešu strēlnieku vēsturē – ar kauju pie Mazās Juglas. Par kauju raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar rezerves pulkvedi Jāni Hartmani.

Staļingrada – šis jēdziens droši vien dzirdēts un kaut ko izsaka ne tikai tiem, kas interesējas par vēsturi un Otrā pasaules kara vēsturi. Staļingradas kauja, kas sākās 1942. gada augusta beigās, bija tik ievērojama un nozīmīga, ka par to ir uzņemtas filmas un sarakstītas grāmatas. Reizēm šo jēdzienu dzirdam mūsdienās citā kontekstā, kad ir runa par izšķirīgu kādai pusei nozīmīgu cīņu. Raidījumā Šīs dienas acīm stāsta Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Valdis Kuzmins.

Filma "Četri balti krekli" jeb "Elpojiet dziļi", tās titros redzams gada skaitlis 1967 – tātad kopš šīs filmas uzņemšanas aprit 50 gadi. Rolanda Kalniņa filma "Četri balti krekli" ir viena no filmām, ko dēvē par „plaukta filmu”. Kā radās šādas filmas iecere, kāda bija šīs filmas tapšana un kādi bija tie iemesli, kādēļ filma iegūla plauktā jeb nenonāca plašā kino nomas apritē. Raidījumā Šīs dienas acīm par filmu sarunājas teātra zinātniece Ieva Struka un kino zinātnieces Dita Rietuma un Kristīne Matīsa. Otrais raidījums.   Pirmais raidījums, saruna par Rolanda Kalniņa filmu "Četri balti krekli" jeb "Elpojiet dziļi".  

Filma "Četri balti krekli" jeb "Elpojiet dziļi", tās titros redzams gada skaitlis 1967 – tātad kopš šīs filmas uzņemšanas aprit 50 gadi. Rolanda Kalniņa filma "Četri balti krekli" ir viena no filmām, ko dēvē par „plaukta filmu”. Kā radās šādas filmas iecere, kāda bija šīs filmas tapšana un kādi bija tie iemesli, kādēļ filma iegūla plauktā jeb nenonāca plašā kino nomas apritē. Raidījumā Šīs dienas acīm par filmu sarunājas teātra zinātniece Ieva Struka un kino zinātnieces Dita Rietuma un Kristīne Matīsa. Pirmais raidījums.   Sarunas par Rolanda Kalniņa filmu "Četri balti krekli" jeb "Elpojiet dziļi" turpinājums.  

Iznākusi diplomāta Ludviga Sējas dienasgrāmata un memuāri “Es pazīstu vairs tikai sevi”. Tā atspoguļo laiku no 1941. līdz 1961. gadam. Dienasgrāmatas un memuāru pirmpublicējums ir stāsts par Latviju un ticību brīvībai. Grāmatu izdevis apgāds „Lauku Avīze”. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna vēsturnieku Uldi Neiburgu, grāmatas sakārtotāju un priekšvārda autoru.   Ludvigs Sēja (1885–1962) – diplomāts, ārlietu ministrs, Latvijas pārstāvis ASV, Lielbritānijā un Lietuvā. 1922. gadā sekmēja Latvijas de iure atzīšanu no ASV puses. Starpkaru posmā centās panākt ciešāku sadarbību Baltijas valstu starpā. Vācu okupācijas laikā iesaistījās pretošanās kustībā kā Latvijas Centrālās padomes ģenerālsekretārs. 1944.–1951. gadā atradās nacistu un komunistu apcietinājumā Rīgas Centrālcietumā, Štuthofas koncentrācijas nometnē, Lubjankas un Lefortovas cietumā un citās ieslodzījuma vietās. Pēc atgriešanās no nometinājuma Komi APSR 1958. gadā Latvijā strādāja par valodu skolotāju un tulkotāju. "Ludvigs Sēja bija viens no talantīgā

Londonas un Vestminsteras lielložas dibināšanu 1717. gada 24. jūnijā uzskata par Brīvmūrniecības kustības aizsākumu. Kā attīstījusies un mainījusies šī kustība pagājušajos gadsimtos, kāda bijusi tās loma nozīmīgos vēstures procesos. Šoreiz raidījumā Šīs dienas acīm saruna par brīvmūrniecības tālāko gaitu un attīstību 19. un 20 gadsimtā dažādās valstīs. Šajā laikā radās arī dažādi aizspriedumi pret brīvmūrniecību. 19. gadsimta otrā pusē radās diezgan plaša tā dēvētā brīvmūrniecību atmaskojoša kustība. Stāsta medicīnas zinātņu doktors, brīvmūrniecības vēstures pārzinātājs Valdis Pīrāgs.   Iepriekšējie raidījumi par brīvmūrniecību: 1717. gadā dibināta Londonas un Vestminsteras brīvmūrniecības līga Brīvmūrniecības kustības veidošanās: Garīgās varas reakcija  

1862. gadā pirmo reizi iznāca izdevums “Pēterburgas Avīzes” - izdevums, kuru skatām kā pagrieziena punktu un arī laika zīmi. Ar šī izdevuma darbību kopš tā pirmsākumiem saistās arī latviešu zināmāko pirmās atmodas darbinieku Krišjāņa Barona, Krišjāņa Valdemāra un Jura Alunāna vārdi. Par laikraksta “Pēterburgas Avīzes” nozīmi stāsta literatūrvēsturniece Māra Grudule un mediju vēstures pārzinātājs Ainārs Dimants.

Raidījumā Šīs dienas acīm sarunas turpinājums par trim gadsimtiem, kas pagājuši kopš brīvmūrniecības kustības aizsākumiem. Stāsta medicīnas zinātņu doktors, brīvmūrniecības vēstures pārzinātājs Valdis Pīrāgs. Iepriekšējā raidījumā saruna bija veltīta brīvmūrniecības vēstures pirmajam gadsimtam, atklājot, ka tā bija aristokrātijas un sabiedrības elites kustība. Šoreiz stāsts par garīgas varas reakciju uz šīs kustības rašanos.       Brīvmūrniecības kustība 300 gados. Pirmais raidījums  

1917. gada vasara – laiks, kad latviešu strēlnieki kļūst par latviešu sarkanajiem strēlniekiem. Kāpēc un kā tas notiek, un kā uz to raudzī1917. gada vasara – laiks, kad latviešu strēlnieki kļūst par latviešu sarkanajiem strēlniekiemties šīs dienas acīm stāsta vēstures zinātņu doktors Valdis Bērziņš.

1717. gada 24. jūnijā, Jāņu dienā, Londonas krodziņa „Zoss un cepamrestes” pulcējās vairāki desmiti vīru, kuri nodibināja, kā viņi paši to nosauca – Londonas un Vestminsteras brīvmūrniecības līgu. Raidījumā Šīs dienas acīm par to, kas bija šis notikums pirms 300 gadiem un kas bijusi brīvmūrniecība šajos 300 gados, saruna ar medicīnas zinātņu doktoru, brīvmūrniecības vēstures pārzinātāju Valdi Pīrāgu. Notikums, no kura mūs šķir 300 gadi, gan nav brīvmūrniecības pats sākums. Tāpēc sarunas ievadā stāsts par tā dēvēto brīvmūrniecības mitoloģiju, par priekšstatiem, kurus paši brīvmūrnieki izvērš, ka šī kustība ir senāka, radusies gadsimtus, pat gadu tūkstošus pirms minētā datuma. Tomēr oficiālais sakums brīvmūrniecībai ir Jāņa Kristītāja diena 1717. gadā. Ar 18. gadsimtu sāk runāt par tā dēvēto spekulatīvo brīvmūrniecību, ļaudīm, kas saglabāja savās darbībās brīvmūrniecības simboliku – ar mūrnieku un akmeņkaļu darbiem saistītus elementus. Pirms tam, ja runā par brīvmūrniecību, tā ir viena no cunftēm, amatnieku b

Pirmā pasaules kara izskaņā praktiski visas nācijas, kas dzīvoja šī kara rezultātā sabrukušo impēriju teritorijā apliecināja vēlmi veidot savu suverēno valstiskumu. Dažām nācijām tas izdevās, citas cieta neveiksmi. Viens no šādiem nesekmīgiem mēģinājumiem bija Ukrainas valsts, lai gan 1917. gadā ukraiņu valstiskuma potenciāls šķita ne mazāk nozīmīgs, kā piemēram, latviešiem. Par Ukrainas valsts veidošanās procesu 1917. - 1920. gadā un tā neīstenošanās cēloņiem raidījumā Šīs dienas acīm stāsta Vācijā esošā “Nordost” zinātniskā institūta līdzstrādnieks, ukraiņu izcelsmes pētnieks Dmitro Meškovs.

Otrā pasaules kara izskaņa apmēram 160 tūkstoši latviešu nonāca Rietumos no dzelzs priekškara. Lielāka daļa šo latviešu bēgļu atradās sabiedroto okupācijas zonās Vācijā, kur tika izvietoti tā sauktajās pārvietoto personu jeb DP nometnēs. Lielākā no tām bija Eslingena pie Štutgartes tagadējā Vācijas Bādenes-Virtembergas federālajā zemē. Te 1947. gadā notika viens no vērienīgākajiem trimdas kultūras pasākumiem – latviešu dziesmu svētki. Šogad šī pasākuma 70. gadadienā no 16. līdz 18. jūnijam Eslingenā atkal notika latviešu dziesmu svētki. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par Eslingenas nometnes vēsturi ar vienu no šī gada Eslingenas dziesmu svētku galvenajiem organizētājiem – ar eslingenieti, latviešu evaņģēliski luteriskās baznīcas Vācijā arhibīskapu emeritus Elmāru Ernstu Rozīti.

1812. gada karš – konflikts starp Napoleona Bonaparta vadīto Eiropu un Krievijas impēriju no otras puses. Lai arī šķiet, ka Eiropa ir veiksmīgi sadalīta starp Napoleonu Rietumos un Krievijas impēriju Austrumos, tronī bija cars Aleksandrs I. Taču abas puses ar iegūto nebija apmierinātas. Konflikts bija neizbēgams. Tas faktiski ir vienīgais militārais konflikts 19. gadsimtā, kas būtiski skar Latvijas teritoriju. Ja neskaita dažas britu flotes darbības Krimas kara laikā, tad visā 19. gadsimta laikā Latvijā tā ir vienīgā reize, kad maršē armijas, no tiek kaujas un dzird lielgabalu kanonādes. Stāsta vēsturniece Anita Čerpinska.

Raidījuma Šīs dienas acīm saruna veltīta notikumiem, kas risinājās Latvijā un arī Krievijā 1917. gadā. Stāsta vēsturnieks Jānis Šiliņš. Laiks pēc 1917. gada februāra revolūcijas, kad Krievija ir pārstājusi vismaz de facto būt monarhija un meklē savu tālāko politiskās attīstības ceļu. Tas ir arī kara laiks. Un šie notikumi būtiski ietekmē situāciju Latvijā, tās vāciešu tobrīd neokupētajā daļā, kur pārmaiņas varbūt aktīvāk, nekā citviet Krievijas impērijā. Kas principiāli mainījās Krievijas politiskajā dzīvē pēc 1917. gada revolūcijas, kad iznīcināja monarhiju un sākas ceļš uz republiku, kuru pasludinās 1917. gada septembrī.

1937. gada jūnija sākums atnes visai pasaulei negaidītas ziņas no Padomju Savienības, kur ļoti straujā tempā tiek notiesāti un tūdaļ arī sodīti ar nāvi vairāki izcili padomju militārie darbinieki. Tā ir tā sauktā Tuhačevska lieta jeb Tuhačevska prāva. Oficiāli to dēvē par trockistiskās sazvērnieku grupas lietu.  Daudzi pētnieki tieši ar šo lietu saista “lielā terora” sākumu Padomju Savienībā. "Lielais terors" – apzīmējums Staļina represijām pret augsta ranga partijas un militārajiem un padomju valsts darbiniekiem, kas ar sevišķu niknumu un intensitāti sākas 1937. un 1938. gadā. Šajās represijās iet arī bojā vairāki latviešu izcelsmes partijas un militārie darbinieki. Tuhačenvska lietā tiek notiesāts arī latviešu izcelsmes padomju darbinieks Roberts Eidemanis, pazīstams arī kā latviešu dzejnieks. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar vēsturnieku Jāni Riekstiņu. Attēlā: Maršals Mihails Tuhačevskis 1936. gadā.

Saruna raidījumā Šīs dienas acīm veltīta spilgtai, interesantai personībai – mākslas izstāžu kuratoram, māksliniekam, trimdas latvietim Valdim Āboliņam. Stāsta Latvijas Laikmetīgā mākslas centra pētnieces, mākslas zinātnieces Ieva Astahovska un Antra Priede. Latvijas Laikmetīgā mākslas centra savā darbībā šobrīd ir pievērsies virknei 20 gadsimta nozīmīgu latviešu mākslinieku, kultūras darbinieku, kuri dzīvojuši ārpus Latvijas – trimdas māksliniekiem. Viens no viņiem – Valdis Āboliņš (1939-1984), par kuru top pamatīgs pētījums, kas īstenosies arī grāmatas formātā. Valdi Āboliņu savā gleznā iemūžinājusi māksliniece Maija Tabaka. Viņš redzams kā tēls iespaidīgajā platmalē. Turklāt šī galvas sega nav mākslinieces fantāzijas auglis, bet gan aksesuārs, no kura Valdis Āboliņš nav šķiries ne uz ielas, ne uzturoties telpās.

1912. gada 1. jūnija ir dibināta akciju sabiedrība - apgāds "Valters un Rapa". Par Jāni Rapu un grāmatniecību Latvijā saruna ar literatūrvēsturnieku Viesturu Vecgrāvi un Annas Brigaderes memoriālā muzeja "Sprīdīši" vadītāju Rasmu Rapu. 

12. maijā apritēja simts gadi kopš 1917.  gadā tika dibināta Latviešu zemnieku savienība. Tas notika Valkā, tobrīd lielākajā vācu neokupētajā Vidzemes pilsētā. Latviešu zemnieku savienība – viens no diviem lielākajiem spēlētājiem starpkaru Latvijas politikā un viens no tiem politiskajiem spēkiem, par kura tādu vai citādu atdzimšanu varam runāt atjaunotajā Latvijas Republikā. Tobrīd, 1917. gadā, kad šī partija top, kas bija sociālā un arī organizatoriskā bāze tās tapšanai, kādas bija struktūras no kurām veidojas Latviešu zemnieku savienība. Stāsta vēsturnieks Antonijs Zunda.

Raidījumā Šīs dienas acīm atšķiram kādu interesantu, bet daudziem, šķiet, maz zināmu lappusi Latvijas kultūras un kino vēsturē. Saruna par režisoru Pāvelu Armandu. Stāsta kino režisors Jānis Streičs, kurš pētījis Pāvela Armanda biogrāfiju. Pāvels Armands dzimis 1902. gadā Puškinā pie Maskavas. 1928. gadā beidzis Borisa Čaikovska kino kursus Maskavā. Pēc kursu beigšanas sāka strādāt par režisora asistentu, pēc tam par režisoru kara filmu kinostudijā "Gosvojenkino". Pēc Otrā pasaules kara Armands pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Kopš 1954. gada strādāja Rīgas Kinostudijā, kur uzņēma filmu "Salna pavasarī" (1955). Vēlāk uzņēma kara filmas, kas veltītas latviešu strēlniekiem "Kā gulbji balti padebeši iet" un "Latviešu strēlnieka stāsts". Miris 1964. gadā Rīgā.

1917. gada 26 un 27. aprīlī pēc vecā stila jeb 9. un 10. maijā pēc jaunā stila notika Pirmais Latgales latviešu kongress. Šogad atzīmējam simto gadskārtu kopš šī notikuma. Vēsturnieki - Nacionālās enciklopēdijas galvenais redaktors Valters Ščerbinskis un Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētnieks Imants Cīrulis skaidro situāciju Latgalē 1917. gada pavasarī un stāsta par Latgales kongresa norisi, kad pēc februāra revolūcijas Krievijas impērijā šeit sākās vētraina politiskā darbība salīdzinājumā ar to, kā bijis iepriekš – veidojās aptveroši nacionāli un arī pēc citām pazīmēm veidoti forumi. Tas viss vēl kara apstākļos.