Cienjamie Lastji. Etdes Par Literatru

Meklējot sasaukšanos ar franču autora Matiasa Enāra romānu "Kompass" un latviešu autoru izteiksmi, Toms un Svens nonāca pie dzejnieces Mirdzas Bendrupes (1910-1995). Galvenokārt tāpēc, ka arī viņai Austrumu kultūra nav bijusi sveša - to apliecina darbs pie hinduistu svēto rakstu "Bhagavadgītas" parindeņu atdzejošanas no gruzīnu valodas. Trāpīgi dzejnieces stilu raksturojusi literatūrkritiķe Otīlija Sproģere: "Bendrupei svešs ir sauss, lietišķs stāstījums. Viņas stilam (..) raksturīga gleznainība un tēlainība. Visas lietas viņa skata pirmreizējā gaismā, un visniecīgākajām no tām viņa piešķir nozīmību ar oriģināla salīdzinājuma, epiteta vai metaforas palīdzību." Raidījumā Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru pārlapojam un, kā jau ierasts, arī balsī lasām Mirdzas Bendrupes dzejas krājums "Buramie vārdi" (1979).   

Gonkūru prēmijas laureāta, franču rakstnieka un ceļotāja Matiasa Enāra (dz. 1972) romāns "Kompass" ir literatūra gardēžiem. Darbības centrā nostādot muzikologu, kuram jānostājas aci pret aci ar bīstamu slimību, autors apvij tam apkārt Eiropas un Tuvo Austrumu kultūras, kolektīvo un personisko atmiņu vinjetes, mainot notikumu norises gaitu gluži kā modernisma laikmeta skaņdarbā. Šo grāmatu kā īpašu pēdējā laika notikumu raidījuma veidotājiem ieteica tās tulkotājs Dens Dimiņš, un tā nu Toms ar Svenu aicinās lasītājus pievienoties šajā pieredzes karuselī, kura tempu paātrina vai palēnina tikai viens "mehānisms", proti - cilvēka sirds. 

Tulkotājs Dens Dimiņš varētu būt nosaucams par staigājošu Valodu Skapi. Viņš spēj pārnest franču, islandiešu, grieķu, itāļu, bulgāru, holandiešu, vācu, krievu un albāņu valodu uz savu - un mūsu - dzimto, latviešu valodu. Dena tulkoto autoru lokā ietilpst Selīns, Hanss Hennijs Jāns, Mišels Velbeks, Vladislavs Todorovs un vēl vairāki citi. Par Velbeka romāna “Varbūt ir sala” tulkojumu 2008. gadā Dens saņēma Latvijas Literatūras gada balvu, nākamreiz šo godinājumu viņš pieņēma septiņus gadus vēlāk - tobrīd, par Džonatana Litela romāna “Labvēlīgās” tulkojumu. Taču tikšanās reizē ar "Cienījamajiem lasītājiem" īpaša vērība būs pievērsta grieķu dzejnieka Konstantīna Kavafja darbiem un franču autora Matiasa Enāra monumentālajam romānam "Kompass".   

Jānis Hvoinskis latviešu literatūrā debitēja 2009. gadā ar dzejoļu krājumu “lietus pār kanālu e”. Publicējies arī kultūras periodikā, no krievu valodas atdzejojis Maksima Ameļina dzeju, piedalījies Josifa Brodska dzejas izlases atdzejošanā "Neputna" samta sērijā un tulkojis Vladimira Nabokova romānu "Kamera obskura". Raidījumā Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru Toms un Svens lasa dzejnieka jaunāko krājumu "Mūza no pilsētas N.", kurš līdz ar Raimonda Ķirķa grāmatu "Kartes" saņēma aizvadīto Dzejas dienu balvu. Iespējams, autora pilnestīgā nosacītība un rāmās asociāciju rotaļas aizrāva arī Ojāra Vācieša prēmijas žūriju, jo dzejnieks apbalvots arī ar šo atzinību.

Ludzā dzimušā krievu prozaiķa Leonīda Dobičina romāns "Enpils" (sarakstīts ap 1933.gadu ) ir Augstā dziesma ne tikai Daugavpilij, kurā autors pavadīja savus zēnības gadus, bet arī cilvēciskās saziņas maigumam un mainībai. Romantika, kurā būtiska loma nosacītībai un absurdam, pamatoti aicina meklēt izteiksmes līdzības ar Marsela Prusta un Džeimsa Džoisa daiļradi. Nianšu un smalkumu uzvaras gājiens pār vispārsaprotamo un plakano ikdeinību, kurai pārkāpt ir bijis saistoši vienmēr - bet jo īpaši šajā laikā.  Romānu tulkojusi Māra Poļakova. Par pagrīdes klasiķi dēvētais Leonīds Dobičins dzimis 1894. gadā Lucinā (Ludzā), vēlāk ģimene pārcēlusies uz Dvinsku (Daugavpili), kur Dobičins dzīvojis līdz 1911. gadam. Studējis Pēterburgas universitātē, pēcāk pārcēlies uz Brjansku, kur sākās viņa literārā darbība. "Enpils" darbība notiek 20. gadsimta sākumā Dvinskā. Daudzas detaļas atainotas gandrīz dokumentāli precīzi, lielākajai daļai personāžu ir reāli prototipi. "Enpili" mēdz salīdzināt ar hroniku, kurā nozīmīgi noti

Pirmajā raidījuma Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru epizodē saruna ar tulkotāju Māru Poļakovu par jidiša sazaroto valodas saturu, par to, kā tulkotājiem sadzīvot ar "balsīm viņu galvās". Sarunas laikā iezīmējas arī nākamā raidījuma temats – stāsts par Leonīda Dobičina pārsteidzošo romānu "Enpils".  Māra Poļakova tulko no krievu, vācu, angļu, sengrieķu, latīņu, jidiša, ebreju un ukraiņu valodas. Tulkojusi vairākus pazīstamus ārvalstu literāros darbus, kā arī piedalījusies jaunā Bībeles tulkojuma izstrādē. 2010. gadā ieguvusi Latvijas Literatūras gada balvu kategorijā "Izcilākais tulkojums".

Klāvs Elsbergs ir dzejnieks, kura darbi jau viņa īsā mūža laikā uzrunāja teju visas paaudzes, sākot ar vecākiem klasiskās formas cienītājiem un beidzot ar brīvdomīgiem pusaudžiem. Arī šodien – 30 gadus vēlāk – viņa dzeja nezaudē laikmetību un sagādā tīru, neviltotu pārdzīvojumu. Noslēdzot raidījuma "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" 2018. gada ciklu, Toms Treibergs un Svens Kuzmins dodas nelielā pastaigā gar Elsberga apdzejotajiem Pļavnieku bērziem un dalās iespaidos par viņa pēcnāves krājumu "Velci, tēti" (1989).

Raidījumā "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" Toms un Svens lasa mākslas zinātnieka Jāņa Kalnača sastādīto atmiņu un impresiju krājumu "Variācijas par Kārļa Padega tēmu". Čarlis. Dorians Grejs. Padegs. Dendijs un salonu lauva, bet tai pat laikā vienpatis un eremīts. Recenzijā par Padega un Jāņa Rozenberga kopizstādi "Zem liepām" rakstnieks Anšlavs Eglītis 1934. gadā atzīmē: Padegs ir tā norūpējies pārsteigt skatītāju, ka šim nolūkam upurē visu. Pa lielākai daļai viņa tēlus nevieno un neizskaidro nekāda iekšēja jēga, bet tikai ārējs efekts, kas brīdi amizē, lai drīzi atklātu savu tukšumu. Kaut arī Padega redzējumam un tā izteiksmībai netrūka skeptiskas opozīcijas, tomēr viņš tapa par vienu no pašiem spilgtākajiem sava laika māksliniekiem, kura talanta daudzveidību un spēku varam novērtēt vēl šodien.  

Friča Bārdas dzeju varam dzirdēt latviešu komponistu skaņdarbos, skatuves runas konkursos un, tematiskā kārtā, arī pie Ziemassvētku eglītes. Dzejnieka izteiksmības vērienu paplašināja viņa interese par filozofiju, sevišķi Frīdriha Nīčes darbiem, tāpat viņa domu virzienu savās noskaņās vadīja izcilie vācu dzejdari Novāliss un Rainers Marija Rilke. Šīs ietekmes, papildinātas ar personīgajiem vērojumiem un piepešiem dvēseles impulsiem, līdz mūsu laikam ir nogādājušas ainaviskus, dziļu noskaņu pildītus iespaidu atainojumus, kuri vienlaikus skumdina un iedvesmo. Raidījumā "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" tā veidotāji Toms un Svens dalās iespaidos par Friča Bārdas dzejas izlasē lasāmajiem darbiem.

Līdz ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas atklāšanu 2014. gadā tika atklāts arī Tautas grāmatu plaukts. Vēl arvien katrs Latvijas iedzīvotājs un viesis var tajā nodot sev īpašu grāmatu. Kā stāstīts vietnē tautasgramatuplaukts.lv: Mēs uzskatām, ka Gunāra Birkerta projektētais grāmatu plaukts ir īpaša vieta. Tur ievietotās grāmatas tiks saglabātās mūžīgi un arī pastāvīgi atgādinās apmeklētājiem par individuālajiem stāstiem, kas veido mūsu kultūru un vēsturi. Šobrīd Tautas grāmatuplauktā atrodas 6117 izdevumi dažādās pasaules valodās. Tieši tur, kopā ar bibliotēkas komunikācijas nodaļas speciālistiem Augustu Zilbertu un Annu Muhku, kā arī raidījuma producenti Santu Laugu, Toms un Svens meklē interesantas grāmatas šāgada pēdējam raidījumu ciklam.

Juris Kunnoss (1948.-1999.) padomju Latvijas dzejas ainā ir tik spilgts un pašpietiekams autors, ka šķiet nepareizi pieskaitīt viņu jebkādām kustībām, tradīcijām, kultūrām un subkultūrām. Tā vietā, lai sekotu valodas likumībām, viņš rada pats savu literatūras virzienu, kurā katrs simbols un žargonisks izteiciens – vienalga, vai no popkultūras, vai no vēstures, vai no ielas slenga aizgūts – rada dzīvu, sadrumstalotu un, šķiet, laikmetu maiņām nepakļaujamu kopainu. Raidījumā "Cienījamie Lasītāji. Etīdes par literatūru" – Toma Treiberga un Svena Kuzmina saruna par Jura Kunnosa 1987. gada dzejoļu krājumu "Pieci septiņi".  

Sagaidot Ojāra Vācieša 85 gadu jubileju, raidījumā "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" klausieties Toma un Svena pārspriedumus par dzejnieka krājumu "Nolemtība" (1985). Šī grāmata iznāk divus gadus pēc Vācieša aiziešanas mūžībā, un tajā apkopoti kultūras periodikā publicētie dzejoļi, kā arī viņa mūža laikā nepublicētie darbi. Kā raksta krājuma sastādītāja Vija Kaņepe: Tā ir smaga nasta - būt aicinātam un nolemtam izteikt savas tautas likteni. Ojārs Vācietis to ir nesis līdz galam. Viņš ir izpildījis savu lielo pienākumu un sūtību - "stenografējis" mūsu tautu laikā un telpā, un mums ir palicis tas sīkais - atšifrēt viņa ceļa zīmes un novadīt tās līdz paaudzei, no kuras nāks meitēns ar neaizmirstulīti:   Nes vienu neaizmirstulīti man pretī meitēns ļoti mazs. Jā, viņam būs zili rīti no zilas, zilas mūžības.  

13. novembrī dzejniekam un tulkotājam Ojāram Vācietim apritētu 85. Kaut arī viņa fiziskais tēls mūsu pasaulei ir atņemts, ar mums kopā ir viņa dzeja. Kā arī, dzejnieka dzīves materiālās liecības, ar kurām iespējams iepazīties Ojāra Vācieša muzejā. Tieši uz turieni devās Toms un Svens, lai kopā ar muzeja vadītāju Ievu Ķīsi parunātu par šīs ēkas vēsturi, Vācieša ikdienu un viņa dzejas īpatnībām.  

Reti kurš latviešu prozas darbs uzbur tik pārliecinošu un dzīvu ainavu kā Edvarta Virzas poēma "Straumēni". Taču šīs grāmatas burvība slēpjas ne tikai dabas aprakstos, bet arī kāda dziļāka, prātam ne vienmēr pieejama slāņa klātbūtnē, kurš it kā tepat blakus vien ir, taču saskatīt to var tikai caur mītiskiem un poētiskiem meklējumiem. Šo svētdien, kā jau var noprast, raidījumā "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" Toms Treibergs un Svens Kuzmins runā par Virzas "Straumēniem" un neredzamās pasaules klātbūtni tajos.

Raidījumā "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" Toms un Svens lasa Raiņa dzejoļu krājumu "Klusā grāmata." Lielākā daļa tajā iekļauto darbu sacerēti 1907. un 1908. gadā, dzejniekam dzīvojot emigrācijā Šveicē. Tomēr tūlīt pēc iespiešanas uz Pēterburgas preses komitejas ziņojuma pamata ar prokurora rīkojumu izdevumu tipogrāfijā apķīlā. Tālākie notikumi ir tikpat raibi kā krājumā iekļautās noskaņas - no programmātiskiem uzsaucieniem jaunas nākotnes celšanā līdz pastorālai atklāsmei par cilvēka, dabas un Visuma mijiedarbību.

Meklējot lasāmvielu raidījuma "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" oktobra ciklam, Svens Kuzmins un Toms Treibergs viesojas Jāņa Akuratera muzejā, lai tiktos ar režisoru, Latvijas Mākslas akadēmijas pasniedzēju, performanču mākslinieku, domātāju un literatūras cienītāju Viktoru Jansonu. Savukārt par Akuratera radošo dzīvi slavenajā Pārdaugavas namā stāstīs muzeja galvenā speciāliste Maira Valtere.  

Jānis Ezeriņš ir nodzīvojis vien 33 gadus, bet latviešu literatūras vēsturē iezīmējis sevi kā vienu no izcilākajiem īsprozas meistariem. Gandrīz visi viņa nozīmīgākie stāsti sacerēti neilgi pirms autora nāves un sakopoti kopotajos rakstos gan pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, gan trimdā. Rakstnieka daiļrade ir tik daudzveidīga, ka viņa īsprozas kopojumu savā ziņā varētu uzskatīt par stāstniecības iespēju, sižetu un variāciju enciklopēdiju. Toma un Svena lasījumus un spriedumus par Jāņa Ezeriņa noveļu un stāstu izlasi klausieties raidījumā "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" LR1, svētdien 11.36.  

Ir tādi autori, kuriem izdodas saskatīt smalkumu ikdienišķāds lietās un tikpat smalki un ikdienišķi padarīt šo subjektīvo redzējumu pieejamu lasītājiem. Viens no šādiem autoriem ir dzejnieks Egils Plaudis. Šo sestdien raidījumā "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" – Svena Kuzmina un Toma Treiberga saruna par Egila Plauža devīto un pēdējo dzejoļu krājumu "Pelnu deja".  

Dzejnieces Ievas Rozes (1971 - 1991) likteni visprecīzāk raksturo skaitļi iepriekš lasāmajās iekavās. Viņas debijas krājumā "No vienas tumsības otrā" apgāda "Liesma" sērijā "Pirmā grāmata" varam ieraudzīt jaunu sievieti, kura eksistē starp divām pasaulēm: bērnību, kurā ir noteikta pasaules kārtība, smaržas, krāsas un pārdomas, un pieauguša cilvēka pašiem pirmajiem soļiem īpatnā, skarbā pasaulē. Tomēr tajā mīt arī mīlestība un tuvība. Kurā gribas iespiesties un ieritināties. Vai, tieši otrādi - uzvilkt tai pāri jautājuma zīmi. Bēgt. Saglabāt sevi. Krājuma eksemplārā, kuru Toms ar Svenu atrada Velgas Kriles dzimtajās mājās "Strautiņi", Ieva ierakstījusi savai draudzenei veltījumu: "Mīļo Velgi! Neļaujies, lai visa pasaule Tev sāp! Tas nav vajadzīgs. Nevajag sevi raustīt gabalos. Zvaigznes kad nolaidīsies, prasīs un ņems Tevi veselu!" Par tām zvaigznēm, kuras redzēja un juta Ieva Roze, klausieties raidījumā "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru"  

Jānis Akuraters lielākoties pazīstams kā prozaiķis un dramaturgs. Taču mūža gaitā viņš rakstījis arī dzeju, kas no 1905. līdz 1938. gadam izdota 12 stilistiski daudzveidīgos krājumos. Šo svētdien – Dzejas dienu noskaņās – raidījumā "Cienījamie lasītāji. Etīdes par literatūru" Toms Treibergs un Svens Kuzmins dalīsies iespaidos par Jāņa Akuratera 1911. gadā izdoto sonetu un elēģiju krājumu "Sirds varā" no dzejnieces Velgas Kriles privātās bibliotēkas.