Hr Podcast

Ekonomikas krīze krasi palielinājusi jauniešu bezdarba līmeni un tādējādi samazināja darba tirgū iesaistīto jauniešu skaitu. Šodienas epizodē runāsim par šo aktualitāti Eiropā, apskatīsimies kāda ir situācija un pieredzes Latvijā kā arī apiznāsim, kas ir potenciālie risinājumi, pirkārt, lai aktualizētu šo tēmu kā arī mazinātu šo, ne tikai ekonomisko zuadējumu, bet arī individuālu krīzi, kurā jaunietis nonāk brīdī, kad pabiedzis skolu nezina, ko tālāk dzīvē darīt, vai studējot nevar izvēlēties kur iziet savu kursa praksi. Paldies Centrālās statistikas pārvaldes iniciatīvai runāt par šo tēmu.Tāpēc šodien uz sarunu esmu aicinājusi Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas datu apkopošanas un analīzes daļas eksperti Santu Zaļkalni, Swedbank karjeras centra vadītāju Lauru Sticeri un Printful Personāla piesaistes un atlases komandas vadītāju Agati Hroloviču.Klausies epizodi un uzzini:- Kas ir darbaspēka apsekojums un kādu statistiku tas vāc un, ko šie rādītāji ietekmē?- Kāda ir tādu organizāciju kā Swedb

Pēc jaunākajiem pasaules ekonomikas foruma datiem 48 gadi ir tas laiks, kad Eiropas cilvēks atrodas aktīvā darba dzīvē. 39 gadi ir vidēji biežākais laiks, kad cilvēks pieņem lēmumu karjeru mainīt pats. Vēl viens pētījums saka, ka cilvēki mēdz savas dzīves laikā mainīt karjeru līdz pat 7 reizēm. Septiņas reizes ir daudz, taču arī viena reize var prasīt no mums ļoti daudz. Manīt savu nodarbošanos ir šīs dzīves sastāvdaļa. Kāpēc vienam tas izdodas veiksmīgāk kā otram un kas ir galvenie šķēršļi, kas mums nepalīdz pārmaiņas pieņemt un spert soli nezināmajā. Šī ir pirmā HR Podcast Plus epizode, kurā mēs, kopā ar Elīnu Bulāni diskutēsim vai pat cepsimies par karjeras tēmu. Ir tik daudz jautājumu, par kuriem skaļi nerunājam, taču tieši tie ir jautājumi kurus vēlamies pacelt.lai mums nebūtu garlaicīgi divatā runāt, mūsu šodienas viesis un eksperts ir Daiga Ērgle. RBS lektore ar doktora grādu vadības zinātnēs, bijusi Hr funkcijas vadītāja dažādos uzņēmumos, 8 gadi AirBaltic, vecākā viceprezidente, Grupas HR vadītāja 4f

Šī ir ievadepizode jaunajai HR Podcast rubrikai "HR PODCAST PLUS" kopā ar Elīnu Bulāni.Šajā sarunā iepazīsimies ar Elīnu un to par ko tad būs šīs epizodes.Uz tikšanos austiņās! 

Šodienas sarunu veltīsim jau ilgi un daudz aprunātai tēmai  - izdegšanai.  Pēc pandēmijas pasaule slīgst arvien dziļākā depresijā - arvien jauni un jauni stresi un izaicinājumi nāk mums pāri. Par izdegšanu mēs runājam daudz, taču, jāsaka, ka pārāk maz tiek darīts, lai mēs paši apzinātos savus izdegšanas iemeslus, lai mēs katrs individuāli un organizācijas iespringtu uz pārmaiņām un patiešām apzinātos reālos iemeslus - kāpēc vilni aiz viļņa mēs sagaidām, kamēr sabrūkam, nevis balansēti un apzināti strādājam ar sevi.Pavisam nesenā pētījumā Deloitte kurā 91% no aptautātajiem respondentiem atbildēja, ka izdeg paaugstināta stresa dēļ. Parunāsim par to, kas tad ir šis paaugstinātais stress. Lai arī pamatā izdegšanas jautājums tiek skatīts saspringta un stresaina darba kontekstā, un daudz par to tiek runāts organizācijās, šodien mēs noteikti paskatīsimies uz izdegšanu kā uz dzīves sastāvdaļu dažādās dzīves jomās. Mans viesis šodienas sarunā ir Zinātņu doktore psiholoģijā - Marija Ābeltiņa. Jautājumi, ko pārskatījām

Šodien no vadītāja tiek sagaidīts pietiekoši daudz - prasmes būt labam līderim, rūpēties par labbūtību darba vietā, nodrošināt rezultātus un pašam būt spēcīgai personībai un neizšķīst zem varas un pienākumu sloga. Par to tad šodien arī runāsim, kas mainījies vadītāja ikdienā, kāpēc mums par šo vajadzētu uztraukties un kā vadītājiem palīdzēt labāk apzināties savas prasmes.Kā mainījies vadītāja lomas vektors un kurā virzienā tas šobrīd dodas?Par ko tieši vadītājs ir atbildīgs savā lomā?Kā personāla vadītājs var atbalstīt vadītājus viņu ikdienā?Uz sarunu aicināju WIN partners biznesa treneri Aldi Zaulu cilvēku, kurš jau vairāk kā 20 gadus ir biznesa treneris un konsultants, šobrīd darbojas kopā ar mācību kompāniju WIN partners. Ar savu pieredzi dalās, vadot mācības un palīdzot vadītājiem atrast efektīvas un ilgtspējīgas metodes, lai vislabāk strādātu ar saviem cilvēkiem. Šī epizode top sadarbojoties ar WIN partners mācību kompāniju, kas palīdz organizācijām attīstīt savus vadītājus un komandas, strādā tādos virz

Dažādība un iekļaujošas darba vides veidošana vairs nav tikai "nice to have", taču nez kāpēc līdz šim šīs iniciatīvas gan pasaulē, gan Latvijā nāk ar lielām grūtībām vai pat cieš neveiksmi. Mācības kļūst par formālu notikumu uzņēmumā, lai atķeksētos, ka it kā jau sievietes vadības komandā ir pietiekoši, ir arī daži cilvēki ar atšķirīgu orientāciju, jaunajām mammām mums ir bonusi un apmaksātas atvaļinājuma dienas. Taču mani neliek mieru tas, ka tā pa īstam paši neesam sev izskaidrojuši un sapratuši, kas tad ir šī dažādība, kas nāk no “rietumiem”, no skandināvijas, kāpēc esam to pārpratuši vai nesapratuši? Un ko tad no tās esam vispār sapratuši? Šodienas sarunā skaidrosim šo un citus jēdzienus, tāpēc uz sarunu esmu aicinājusi Agnesi Cimdiņu, kura ir sertificēta dažādības vadītāja un sociālantropoloģijas doktore. Agneses personīgā un profesionālā pieredze atspoguļo prasmīgu navigēšanu starpkultūru kontekstos. Viņa ir specializējusies biznesa antropoloģijā un kā pētniece un konsultante padziļināti pievērsusies Zi

Bailes ir sajūta, ko bieži nākas ikdienā dzirdēt no saviem klientiem, kā arī tas ir viens no virzošajiem spēkiem mūsu rīcībai vai arī neizlēmībai ikdienā. Bailes ir emocija, par ko gribas runāt arī šodienas kontekstā, kad sekojam līdzi kara situācijai tepat, netālu, kaimiņos. Lai arī kādi notikumi ir attīstījušies šobrid pasaulē, pēdējo mēnesi intensīvi, kā arī šos pēdējos divus gadus, kad bijām pandēmijas ielenkti, tagad arī kara un neskaidrības ielenkti mūs pavada sajūtas par kurām šodien vēlos ar jums runāt un tās ir bailes. Kuram gan nav nācies piedzīvot to stindzinošo sajūtu, kad gribas mukt, būt paralizētam vai aiz bailēm uzbrukt, tikt ātri no šīs sajūtas prom? Kādam iespējams ir nācies aiz bailēm saslimt, cits no rīta nevar piecelties un doties uz darbu, atvērt epastu vai saņemties kādai svarīgai sapulcei.Paskatīsimies mazliet tuvāk - kas tad ir bailes, kas ar mums notiek baiļu brīdī, kā bailes saprast un pieņemt?Uz šo sarunu aicināju sev iemīļota podkāsta "Runāt ar Gintu" autori, psiholoģi, psihoterap

Šajā epizodē tiekos ar valodnieci Aigu Veckalni, lai runātu par iekļaujošas valodas nozīmi un tās lietošanu ikdienā. Kāpēc tas ir tik nozīmīgi un kā organizācijām būtu jārūpējas par to kāda ir savstarpējā komunikācija, kādu ziņu tā nez uz āru un cik droši un iekļauti cilvēki var justies strādājot tādā vidē. Vairāki piemēri ar ko dalījās Aiga.“Ja mēs apzināti neiekļaujam, tad mēs neapzināti kādu izslēdzam no komunikācijas, saprašana un kopā būšanas.” Runājot par šodienas tēmu, tad šodienas kontekstā, tādi vārdi kā bēgļi, nacisti, krievi, čigāni, nēģeri, geji un lesbietes, invalīdi, aklie, trakie, slimie utt. ir vēl joprojām mūsu ikdiena, un, lai arī arvien retāk, taču koridoros un aiz muguras mēdzam par to iesmiet vai aprunāt. Iekļaujošas valodas veidošana uzņēmumā ir tikai normāls solis ceļā uz dažādību un labāku darbinieku iesaisti, jo tad mēs jūtamies saprasti, sadzirdēti, neievainoti un spējīgi iesaistīties tādi, kādi esam. Kas ir iekļaujoša valoda, kāpēc tā ir tik nozīmīga un kā šodienas kontekstā atkal u

Katru gadu lielākie HR guru mēģina prognozēt kas tad ir tendences, kurām būtu jāseko un nereti tas arī izdodas. Pēdējos divos gados tā noteikti bija transformācija, rūpes par cilvēku garīgo veselību un darba organizācijas pārveide. Uz ko fokusēsimies šajā gadā. Lai arī saruna ierakstīta vēl pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā, ir tendences, kas pie mums paliek un turpina dzīvot, kamēr lielās ekonomikas pārmaiņas nenes redzamas transformācijas tajā kā biznesi strādā šobrīd. Marts un aprīlis, kā mums visiem zināms, parasti ir laiks, kad liela daļa organizāciju vēl joprojām ir plānošanas procesā.  Beidzas gada pārrunas un notiek mācību vajadzību apzināšana un vispār cik uzņēmumu, tik dažādi tie ir un dažādās attīstības stadijās, tāpēc es domāju, ka mūsu saruna ir tieši laikā. Par to, kas jauns, kas aktuāls un par ko jātur rūpe mums, HR komūnai, cilvēkiem, kuri rūpējas par cilvēkiem, biznesu un darba vidi uzņēmumā šodien runāšu ar, manuprāt, Latvijas zinošāko eksperti HR jautājumos - Pārslu Baško Stratēģiskās cilvē

Šodienas epizodē runāsim par tēmu, kas kļuvusi vai pavisam drīz kļūs aktuāla lielākajai daļai pasaules uzņēmumu - pārkvalifikācija, jaunu prasmju apgūšana, darbinieku trūkums prasmju neesamības dēļ. Kā uzņēmums var palīdzēt sev un darbiniekiem būvēt karjeras ceļus, kā labāk savienot prasmes ar amatiem, kas būs nepieciešami nākotnē un cik ļoti iespējams paredzēt nākotnes amatus uzņēmumā? Ir skaidrs un pētījumi to parāda, ka līdz 2025. gadam lielākā daļa aptuveni 87%  organizāciju saskarsies ar darbinieku prasmju nepietiekamību un tas rezultēsies ar darbinieku trūkumu. Tā ir realitāte, kas nāk kopā ar digitālo transformāciju. Kas organizācijām ar steigu būtu jādara, lai pie šāda scenārija nenonāktu? Kādi konkrēti soļi? Digitalizēt un automatizēt procesus, mācīt? Jo pieredze rāda, ka darbavietas savus darbiniekus sāk meklēt vēl pirms ir sapratuši iekšējos resursus vai vispār nav novērtējuši kādas prasmes ir un būs nepieciešamas.Šodien podkāstā viesojas Ričards Križanovskis, kurš ir uzņēmuma Upmatched līdzdibināt

Šodienas epizodē runāsim par robežām. Manuprāt, ļoti interesanta tēma un ne velti, liela daļa no jums man atrakstīja, ka ļoti gaida šo epizodi, jo acīmredzot, šīs jautājums jūsu dzīvēs ir aktuāls, satrauc un jūs meklējat atbildes uz to. Pavisam nesen, piedalījos latvijas Televīzijas veidotajā raidījumā "Būris", kur diskutējām par topošo Eiropas Padomes regulu par to, ka darbiniekam ir tiesības atslēgties no darba. Tātad, pastāv likums, kurš aizliedz pēc darba laika, gan darīt, gan pieprasīt darīt darbus. Kāpēc mums nepieciešami likumi un vai likums var palīdzēt cilvēkim apzināties to, ka viņu robežas ir pārkāptas? Kas ir robežas un kā tās veidojas?Kāpēc tik grūti saprast robežu jautājumu un kā šī nesaprašana ietekmē mūsu dzīvi?Vai ir iespējams novilkt robežu starp cilvēkuku, kuru mīli, ģimeni, darba vietu, kas ļoti simpātiska? Vai un kad tas nepieciešams?Par šiem jautājumiem un vairāk, sarunājos ar Induli Paiču. Indulis savā ikdienā ir Integrālā Izglītības Institūta lektors, teologs, vairāku grāmatu autors, "

Latvijas prezidenta kundze Andra Levita par viņām saka - "Labi izglītotas, pozitīvas un uzņēmīgas sievietes, ar skatu nākotnē, kurām ir rīcības plāns. Viņas nebaidās, domā par savu izaugsmi un ar zināšanām dalās." Un tieši par dalīšanos ar zināšanām degu arī es, tāpēc šajā epizodē būs pieredzes stāsts par Riga Tech Girls.Par to kā radās šī komūna, kurā savu vilkmi mācīties un mainīties ir realizējušas tik daudzas sievietes. Un ne tikai vēlmi mācīties, bet iet ar misiju - radīt vietu,kurā tieši sievietēm būtu iespēja lauzt sterotipus par darbu IT nozarē un nodrošināt vietu augošā nozarē ar lielisku atalgojumu.  Kā no idejas nonākt līdz Valsts prezidentam un doties tālāk? Ko nozīmē lauzt steretipus, redzēt ar nākotnes acīm un būt atbalstam dzīves pārmaiņās, tik daudzām meitenēm un sievietēm? Par to uz sarunu esmu aicinājusi Annu Andersoni - Riga Tech girls vadītāju un Diānu Butinu Riga Tech girls mentoru vadītāja. 

Esam pandēmijas viducī un, šobrīd vienīgie cilvēki, kuri atrodas forntes līnijā ir mediķi, tāpēc šajā epizodē runāsim par izdegšanu. Lai gan šķiet, ka par šo tēmu esmu runājusi daudz un lasīti ir kalni ar dažādiem pētījumiem un rakstiem, arī šobrīd es lasu grāmatu par izdegšanu, lai labāk saprastu to, kas ar mums notiek un nenotiek, kad esam nemitīgos palīdzēšanas apstākļos. Aptaujas visā pasaulē apliecina, ka medicīnas nozares darbinieki jau pirms covid pandēmijas bija uz riska robežas, jo lai gan optimistiski, bet tomēr noguruši un uz izdegšanas sliekšņa. Šodienas situācija liek domāt, ka aptauja nemaz nav nepieciešama, jo situācija runā pati par sevi - ārsti, māsas, medicīnas personāls ir frontes līnijā un, visticamāk, jau labu laiku atpakaļ, sadeguši, šobrīd vienkārši ārkārtas apstākļos neapstājoties strādā. Ārsts ir profesija, kurā cilvēki pašaizliedzīgi sniedz roku visiem, kuriem tā nepieciešama, lai izveseļotos, atgrieztos atpakaļ dzīvē. Šados brīžos noteikti mūsos ir emociju kārtu kārtām. Kas ar mums

Organizācijas savā starpā atšķiras ir tādas, kurām ir savas vērtības, misija, vīzija un tad ir tādas, kurām tādu nav, taču vēl vairāk atķiras tie organizācijas, kuru vērtības redzamas dzīvē, kurās cilvēks jūtas kā mājās, Vērtības ir liela tēma, nozīmīga, ne tikai šodienas kontekstā, kan organizācijām jāsacenšas savā starpā, jārada šīs darba vide tāda, kurā cilvēki jīutas labi, pa īstam. Kas ir tā veiksmes atslēga, kāpēc ir svarīgi noteikt uzņēmuma vērtības un kā tās noturēt, kā līdz kaulam dzīvot šīs vērtības ikdienas porcesos, kurs par to ir atbidīgs un vai vispār ir tāds viens atbildīgais?  Kas ir vērtības, gan individuālā līmenī, gan uzņēmuma kontekstā, par to šodienas epizodē runāšu ar divām savas jomas profesionālēm - Arita Featherstone, kura ir ilggadēja praktiķe darbā ar dažāda veida organizācijām un komandām, vada supervīzijas un mentoringa grupas, trenere un koučs. Lieliski pārzina, gan to kāpēc vērtības ir ērtības un, kas ir tie cēloņi, kāpēc nereti, tieši vērtības ir domstarpību cēlonis un Katrīna

Dažādu pētījumu dati atklāj, ka atšķirīga attieksme un diskriminācija Latvijā ir klātesoša dažādās dzīves situācijās. Taču šie pētījumi īpaši izteikti norāda, ka īpaši ir aizspriedumi attiecībā uz cilvēku rasi, etnisko piederību, orientāciju, kā arī veselību. Tagad arī Satversmes lēmums par ģimenes modeli un vienlīdzīgu attieksmi. Šodienas kontekstā mēs nevaram nerunāt arī par vakcinācijas tēmu, kas arī ir nokļuvusi zem nevienlīdzīgas attieksmes palielināmā stikla.Ja mēs runājam par diskriminācijas definīciju, tad es vēlētos noskaidrot kas tad ir diskriminācija, ko nozīmē kādu diskriminēt, nu tā, lai ir no pamatiem. Un kā mēs ikdienā diskriminējam viens otru un cik vispār ir iespējams būt tolerantam un pieņemošam? Te vairāki jautājumi noteikti pārklājas ar psiholoģiju, taču te airāk mēs varētu runāt par cilvēku uzvedību un mijiedarbību, tāpēc uz sarunu esmu aicinājusi Ivaru Austeru - Latinas Universitātes professors, Radio NABA raidījumu vadītājs, neskaitāmu kursu autors un pasniedzējs, specializējies tādās j

Organizācijas, kas mācās ir nākotnes organizācijas, kurās cilvēki vēlēsies būt, tās ir tādas, kurās cilvēki nebaidās, ekperimentē, spēj pielāgoties un sadarboties. Tad šodienas sarunā par mācīšanos, cilvēkiem, kuri mācās un kāpēc vēl joprojām ir uzņēmumi, kuri izvēlas tomēr nemācīties kā arī par to, kas ir  biežākie pieņēmumi par šo tēmu. Ko nozīmē būt uzņēmumam, kas mācās? Kas tajā notiek? Vai mācīt un baidīties, ka darbinieks aizies? Nemācīt, bet gaidīt, kad pats darbinieks mācīsies un rūpēsies par savu izaugsmi? Vai vispār šo procesu kaut kā ar kontrolēt?Šodienas sarunā esmu aicinājusi pārmaiņu arhitekti, zinātņu doktori vadībzinībās, karjeras un bizness vadības koučs, cilvēks, kurš tur roku uz pulsa tajā, kas notiek vadītāju prātos šodien - Anita Gaile. Epizodē pieminētie resursi un grāmatas:Grāmatas: Robert Sapolsky "Behave" , Karla Mclaren "The language of emotions"Peter Senge Learning Organisations.  Jaunumi, ko vērts izlasīt: https://hbr.org/2021/09/future-proofing-your-organizationhttps://www.mckinse

Kā tad mūsu ikdiena ir mainījusies, ņemot vērā to, ka gandrīz divus gadus esam dzīvojuši lielākajā uzvedības maiņas eksperimentā vēsturē, neziņas, baiļu un nedrošības laikā. Kas kādreiz likās apsurdi, bija jāpieņem par normu, Tiekoties digitālās ballītēs, sapulcēs, konsultācijās. Kā tas ir mainījis mūsu uzvedību, attieksmi Vietnam pret otru, pret darba devēju, pret drabu kopumā, cik mēs vispār esam gatavi šādam pavērsienam, iesīkstējušo dogmu maiņai darbam no 9-17 katru darba dienu, kas būtu jādara un kā vispār mainīt cilvēku uztveri, cik ātri tas notiek, ja ņem vērā, ka tradīcijas, rituāli, iesīkstējuši pieņēmumi ir spēcīgāki par jebkuriem labajiem nodomiem un iespējām.Šodien pie manis viesojas  Martins Daugulis un Ieva Puzo. Mārtiņš ir Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzējs, Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un politologs, Ieva kultūras antropoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece.Šī epizode ierakstīta ar www.bojaraspeles.lv atbalstu.  Žurnālists, raidījuma “Aizliegtais paņēmiens” vadīt

Global 500 kompanijās 13 sievietes ir vadītājs 487 ir vīrieši, Latvijā statistika rāda salīdzinoši augstus rādītājus sieviešu vadītāju pozīcijās, bet vadošajos amatos tomēr tie ir tikai 37%. Vadoties pēc apkopotajām kompetencēm, kam būtu jāpiemīt CEO ir noskaidrots, ka tiem jāpiemīt tādām prasmēm kā:Spēja mācītiesKomunikācijas prasmesAttiecību veidošanas prasmeOptimisms un laba humora izjūtaSapratne, empātija un cilvēcībaSpēja kontrolēt emocijasKluasīšanās prasmeSpēja izvērtēt un uzņemties riskuKoučings un atgriezeniskās smites sniegšanaRadošums un domāšana ārpus rāmjiem.Šodienas sarunā turpināsim diskusiju par sievietes līderes lomu un kāpēc vēl joprojām šis jautājums izraisa vētru, sadursmes un neērtības. Problēmas apzināšanās jau ir daļa no risinājuma. Jau vienā no iepriekšējām sarunām, kopā ar Žaneti Droni un Baibu Zūzenu mēs aizākām šo tēmu. Pēc šī podkāsta esmu saņēmusi daudz vēstuļu ar paldies, ka par šo tēmu runāju un lieku aizdomāties gan personāla vadītājiem, gan uzņēmumu vadītājiem, gan sabiedrībai

Jau vairākus gadus tādi lielie pētījumi kā Deloitte, Pasaules ekonomiskas forums, McKinsey runā par to, ka digitalizējot procesus liela daļa aptuveni 50%  cilvēku zaudēs savus līdzšinējos darbus, ja vien nesāks sevi izglītot jomās, virzienos, kas būs pieprasītas darba tirgū nākotnē. Izglītot sevi, nozīmē mācīties, prast mācīties. Esošā situācija un pieredze liecina, ka cilvēkiem sagādā grūtības gan nosaukt savas prasmes, gan izvēlēties noteiktas mācību aktivitātes, lai sevi pilnveidotu un sagatavotu nākošajam darba dzīves solim. Kāpēc šādas grūtības pastāv? Vai tas ir attieksmes un motivācijas jautājums? Vai tas ir laika trūkums, jeb nekvalitatīvu mācību piedāvājums, jeb tā ir nezināšana kā mācīties un kam tas noderēs? Par mācīšanās prasmi, par izglītību un to kurš atbildīgs mācīšanās prasmes attīstības ceļā? Par to šodienas podkāstā sarunāšos ar savām viešņām. Pie manis virtuālos ciemos ir Zane Oliņa - Zane savā ikdienā ir projekta skola 2030 mācību satura ieviešanas vadītāja, Zane izglītības jomā darbojas j

Domājot par šodienas tēmu, vēlos sākt ar kādu citātu, ko sacījis Kens Vilbers “Personiski es nekad mūžā neesmu dzirdējis, ka cilvēki tik daudz izteiktu tik maz jēgpilnu vārdu, lietojot vārdu “garīgs”. Ko var arī saprast, jo ir tik daudz interpretāciju par to kas ir garīgums un kas nav. Taču, ja saprotam lietas būtību, tad arvien vairāk ikdienā redzam piemērus, kad garīgās vērtības ienāk uzņēmumu ikdienā. Garīgās prakses, apzinātības treniņi, meditācijas, fiziskās aktivitātes, runājam par dažādību un prasmi pieņemt vienam otru, cienīt, uzticēties, būt pateicīgiem, līderiem tiek ieteikts par līderību domāt kā par kalpošanu, dzīves skolu. Tās visas ir garīgas vērtības un tā mūs atšķir no robota un mašīnām, kas ir kļuvuši par mūsu kolēģiem.Krīze mūs visus parāvusi gaisā, liekot aizdomāties - vai tas veids kā esam strādājuši ir ilgtspējīgs, šķiet, no nezināmām dzīlēm cilvēkos parādās iejūtība pret sevi, vienam pret otru, sapratne, ka visi esam vienā laivā. Ja krīzi izmantojam kā iespēju, tad transformējamies un at