Latgolys Stude

Itamā nedeļā Latgolā iz vairuoku dīnu gasteja vaļsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Pyrmūdiņ sasatikšona ar vītejūs varu puorstuovim, uzjiemiejim, školānim i školu puorstuovim, i instituceju vadeituojim prezidentam beja Daugovpilī, kur ari vītejim dzeivuotuojim beja vareiba sovus vaicuojumus aizdūt prezidentam personeigi, ūtardiņ prezidents beja Augšdaugovys nūvodā, bet pīktdīnē Rēzeknē prezidenta dorbu plānā Zemissardzis 3. Latgolys brigadis štaba apmekliejums, militaruos padūmis sēde i sasatikšona ar austrumu pīrūbeža pošvaļdeibu vadeituojim. Ar prezidentu Edgaru Rinkēviču Latgolys stuņdē runojam par nūskaņuojumu i škeļšonūs Latgolys sabīdreibā, par tū, kū vaļsts var i dora, kab dzeivi hibridkara apstuokļūs Latvejis, ES i NATO pīrūbežā uzlobuotu, par lojalitatis styprynuošonys īspiejom Latgolys leluokū piļsātu politiskajā vadeibā, par tū, kaidim juobyun sūlim, kab vaļstī veiduotūs vīnmiereiga regionu atteisteiba i nu Latgolys regiona dzeivuotuoji na brauktu paceli, bet grybātu ite atsagrīzt i palikt dzeivuot

Piec administrativi teritorialuos reformys Augšdaugovys nūvods apvīnoj bejušū Daugovpiļs nūvodu i Īlyukstis nūvodu. Nūvods rūbežojās ar Leitovu i Boltkrīveju, te apsavīnoj i kūpā sadzeivoj Latgolys i dalieji ari Sielejis kulturtelpa.  Augšdaugovys nūvods niu apvīnoj 25 pogostus, kai ari Īlyukstis i Subatis piļsātys. Ari itys ir vīns nu nūvodu, kur vieliešonuos nūvārojama saleidzynojūši nalela vālātuoju aktvitate, par pīmāru, 2021. gods pošvaļdeibu vieliešonuos iz vieliešonu īcirknim atguoja tik 28 % bolstīseigūs, kas skaitliski ir 6 009 cylvāku. Par tū, kaidi šudiņ ir leluokī izaicynojumi, ar kū juoteik golā lielajam pīrūbežā asūšajam nūvodam, itūreiz saruna ar Augšdaugovys nūvoda dūmis prīšksādātuoju Arvīdu Kucinu ("Daugavpils novada partija"), Augšdaugovys dūmis izpiļddirektoru Pēteri Dzalbi,  Vyšku pogosta puorvaļdis vadeituoju Jāni Promu, uzjiemieju i Lelbornis muižys saimineicu Noru Poišu, kai ari ar Stendera muzeja vadeituoju Miervaldi Brodovu.

Marta beiguos Ludzā suocēs vuiceibys #DrošaLatvija par dezinformacejis atpazeišonu informativajā telpā. Seminari turpynuosīs vysā Latvejā, bet kaida ir realuo situaceja pīrūbeža pošvaļdeibuos, i kai mums dzeivuot pastuoveigā vysaidu križu situacejā? Voi pošvaļdeibu darbinīki, školuotuoji i školāni ir gona zynūši, kai reikuotīs križu situacejuos, tū raidejumā skaidruos Reigys Stradeņa universitatis pietnīks-drūšeibys eksperts Vitālijs Rakstiņš i Latvejis Transatlantiskuos organizacejis (LATO) generalsekretare Sigita Struberga. Sarunā eksperti atzyna: „Navuiceisim regionā cylvākus dzeivuot, tys ir kūpejs process!”

Leivuona nūvods ir vīns nu mozuokajim nūvodim Latvejā, kas ari piec administrativi teritorialuos reformys ir nūsorguojs sovu rūbežu i nav apsavīnuojs ni ar vīnu nu sābru nūvodim. Niu Leivuona nūvods apvīnoj pīcus pogostus i Leivuona piļsātu. Tok ari itymā nūvodā, taipat kai daudzūs cytūs lauku nūvodūs, nūteik depopulaceja – dzeivuotuoju palīk aizviņ mozuok. Ka 2011. godā beja registrātys 12 ar pusi tyukstūšys dzeivuotuoju, tod niule ite dzeivoj 10 411 cylvāku. Nūvodā ir 2 vydškolys, 5 pamatškolys, kai ari Rēzeknis Tehnologeju akademejis Leivuona filiale. Itūgod Leivuons atzeits par Latvejis jaunīšu golvyspiļsātu. Turpynojūt rubriku „Kas nūteik munā sātā?” itūreiz raidejumā par Leivuona nūvoda atteisteibu i izaicynuojumim, jaunīšu īspiejom, kai ari par temom, kas pādejā laikā plaši pacaltys izgleiteibas jūmā, runojam ar Multifunkcionaluo jaunīšu iniciativu centra "Kvartals" jaunatnis darbineicu Lovisu Ķerubini, Rudzātu vydškolys direktori Valentīnu Vaivodi, Leivuona nūvoda pyrmškolys izgleiteibys īstuodis "Rū

Anželika Litvinoviča ir Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes Komunikācijas zinātnes nodaļas studente un fonda “Ceļamaize Latgalei” stipendiāte, darbojusies arī IREX Baltijas medijpratības programmā, organizējot izglītojošus pasākumus skolēniem. Pēc pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā vēl būdama skolniece Anželika organizēja atbalsta pasākumus Ukrainas atbalstam Daugavpilī, šāds atbalsta pasākums bija arī šogad 24.februārī. Pēc studijām Anželika plāno atgriezties vai vismaz darbu saistīt ar savu dzimto Daugavpili, ko viņa īpaši mīl un par ko viņai visvairāk sāp šobrīd sirds. Saruna ar topošo žurnālisti, par to, kāda ir viņas Daugavpils un ko viņa gribētu mainīt šībrīža situācijā otrajā lielākajā Latvijas pilsētā.

Rēzeknis nūvodā ir 28 pogosti i Viļānu piļsāta. Ite kūpumā dzeivoj tyvu 30 tyukstūšu cylvāku, tok kai pošvaļdeibu, tai i Saeimys vieliešonuos bolsuotuoju aktivitate ir vīna nu zamuokūs vaļstī – videji tikai 37–38% cylvāku, kas var dasadalēt vieliešonuos, sovu bolsu ari izmontoj. Lels izaicynojums Rēzeknis nūvodam ir ari Rēzeknis vaļstspilsāta, kas atsarūn nūvoda centrā, ite īsakuortuojs ari nūvoda administrativais centrs. Ari lykumā jau īraksteits, ka 2029. godā obejom itom pošvaļdeibom juoapsavīnoj. Kai tys varātu ītekmēt nūvoda atteisteibu, cik tod patīseibā ir aktivi poši Rēzeknis nūvoda dzeivuotuoji, i kaida ir pogostu sadarbeiba, kas ir voi nav mainejīs piec Viļānu pīvīnuošonys Rēzeknis nūvodam, kaids ir i voi pīteikami izmontuots nūvoda potencials uzjiemiejdarbeibā i tūrismā. Turpynojūt rubriku „Kas nūteik munā sātā?” itūreiz raidejumā par Rēzeknis nūvoda atteisteibu i izaicynuojumim kūpumā runojam ar Rēzeknis nūvoda pošvaļdeibys vadeituoju Monvīdu Švarcu (īvālāts nu "Jaunuo Vīnuoteiba", Kusteiba "PAR",

2023. goda rudinī Rēzeknis piļsātys dūmē tyka konstatāti finaņšu puorkuopumi, kas nūvede da naspiejis segt finaņšu saisteibys. Tymā laikā Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys (VARAM) ministre atstuodynuoje nu omota Rēzeknis dūmis prīšksādātuoju Aleksandru Bartaševiču, kurs sovu atstuodynuošonu ir apstreidiejs tīsā. Vaļsts kontrole sovā revizejā konstatēje, ka Rēzeknis pošvaļdeibys 2023. goda budžeta izstruodē beja pīļauti vairuoki puorkuopumi. Taipat piļsātai ir izaveiduojs vairuoku miļjonu poruods, kam vajadzeigs aizjāmums nu vaļsts. Finaņšu ministreja sūleja, ka aizdavumu dūs, ja da 21. februāra piļsātys deputati pījims bezdeficita budžetu, tok Rēzeknē budžets da lykumā nūsceitajam termiņam natyka apstyprynuos. Niu VARAM sūla atlaist vysu dūmi, a Finaņšu ministreja – nadūt piļsātai vajadzeigū aizdavumu. Piļsātys vadeiba sūla budžetu pījimt nuokušnedeļ. Kas nūtiks tuoļuok, kai situaceju var rysynuot, kab nacīstu piļsātys dzeivuotuoji, par tū raidejumā runojam ar Finaņšu ministrejis parlamentarū s

Koncerti ar Ukrainys jaunīšu i bārnu uzastuošonu, atbolsta puļciešonuos, zīduojumu vuokšona i īrokuma sveču līšona – piec diveju godu kai Krīveja turpynoj pylna mārūga karu Ukrainā, 24. februārī ari Rēzeknē i Daugovpilī aktivī Latgolys ļauds kūpā ar ukrainim, kuri niu dzeivoj Latvejā, organizej vysaidus atbolsta pasuokumus Ukrainai. Tok na tikai itom dīnom, bet diveju godu garumā, paraleli sovim kasdīnys dorbim, daudzi nanūgurstūši turpynoj paleidzēt ukrainim. Raidejumā pīsadola: Anželika Litvinoviča, Ukrainys atbalsta pasuokumu reikuotuoja Daugovpilī, kasdīnā studej komunikacejis zynuotni Latvejis Universitatis Socialūs zynuotņu fakultatē; Daiga Stavska, Ukrainys atbolsta pasuokumu reikuotuoja Rēzeknē, piec 30 godu Ukrainā atsagrīzuse Rēzeknē (kūpā ar veiru 2022. goda martā), Rēzeknis 5. pamatškolā vuica ukraiņu bārnim latvīšu volūdu, paleidz ukraiņu saimem; Māra Āze, kotru nedeļu Rēzeknē pīsadola i paleidz organizēt īrokuma sveču līšonu, maskiešonuos teiklu peišonu i zīduojumu vuokšonu, kasdīnā struodoj mi

Pārnejā godā plotu rezonansi socialajūs teiklūs izsauce dokumentals video dorbs “Daugavpils – iespēju vai nespēju pilsēta?”, kura autore Vladislava Romanova naviņ taidā veidā aizdeve vairuokus naārtus vaicuojumus par sovu dzymtū piļsātu, bet ari nūruodeja iz Krīvejis propagandys i dezinformacejis pamastū īspaidu iz ūtrys leluokuos Latvejis piļsātys dzeivuotuoju dūmuošonu, sabīdreibybs škeļšonūs. Piec filmys izīšonys Vladislava sajēme cīši daudz osu i pat vardarbeigu komentaru, vys tik, nasaverūt iz tū, sasadorbojūt ar portalu lakuga.lv, ituo gods suokumā aizsuokts jaunu raidejumu cyklys “Latgolys revizeja”, kur pyrmajā raidejumā Vladislava revidiejuse tū, voi vīgli byut jaunīšam Daugovpilī i Latgolā. “Mes vīnkuorši naasam tymūs burbuļūs, bet ir cīši daudz jaunīšu kūpīnu i daudz jaunīšu taišni taidu kai politiskūs kūpīnu, kur jī runoj par politiku, kur jī gatavejās par koč kū protestēt, kur organizej, sasalīdej i vysa kū rauga ari atteisteit. [..] Jī ir, es pat saceitu, ka jūs ir daudz, pat daudzi vaira naka

Lauksaiminīku protesti i izvierzeitūs praseibu pamatuojums, saulis paneļu i vieja turbinu parki Latvejis pīrūbežā, atsasliegšona nu Krīvejis elektroteikla, energeja nu atkrytumu i Nacionalais energetikys i klimata plāns – par klimata i energetikys tendencem regionā saruna ar klimata i energetikys ministru, ari lauksaiminīku, nu Latgolys Saeimā īvālātū Kasparu Melni (ZZS). Par klimata i energetikys ministru (KEM) Kaspars Melnis tyka nomināts 2023. gods septembrī, tok navar napīsaukt, ka vēļ 2022. gods decembrī jis pats īsastuoja pret itaidys ministrejis sataiseišonu i piečuok par juo īceļšonu ministra omotā kategoriski beja preteimā ari Latvejis dobys aizsardzeibys organizacejis. „Golvonais arguments deļkuo es suokuos beju pret KEM, beja aiz tuo, ka byus klimats i energeja, bet nabyus vidis. Jo vidis bloks ir VARAM. I myusu pastatejums beja – ka mes vodom itū ministreju, vidis blokam juoīt pi myusu, jo kai var byut klimats bez vidis. Mes redzim – vīns nu tūs leluokūs izaicynuojumu ir lelī energetikys proje

Jau pyrmūdiņ, 5. februarī, 16 Latvejis piļsātuos lauksaiminīki organizej protestus, kurūs tiks izmontuota ari lauksaimisteibys tehnika, tys nūzeimoj, ka dzeivuotuojim juosariekinoj ar īspiejamim satiksmis īrūbežuojumim. Latgolā protesti byus kai Rēzeknē, tai Daugovpilī, ari Jākubpilī. Lauksaiminīku izvierzeituos praseibys: Krīvejis i Boltkrīvejis puortykys produktu importa aizlīgums par reizi bez puorejis perioda; 5 % samazynuotuos PVN likmis atjaunošona Latvejai rakstureigajim auglim, ūgom i duorzuojim; nūzaris konkurētspiejis veicynuošona; birokratejis mazynuošona lauksaimisteibys nūzarē; plašuoka pīīšona apdrūšynuošonys i apgrūzomūs leidzekļu programom, atsasaceišona nu nacionala leimiņa zemis apgryutynuojumim voi cytim zemis lītuošonys īrūbežuojumim. Praseibys īsnāgtys  Ministru prezideņtei i zemkūpeibys ministram, i lauksaiminīki gaida realus rysynuojumus. Cik praseibys ir realys, i cik aktivai Latgolys zemnīki planavoj īsasaisteit akcejā, par tū plotuok sarunā ar bīdreibys “Zemnīku Saeima" vaļ

Pādējā laikā Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministreja ir dagrīzuse viereibu naviņ Rēzeknei, kur juorysynoj finaņšu krīze, bet ari Varakļuonu nūvodam. Niu piec administrativi teritorialuos reformys Varakļuoni ir mozuokais nūvods i pastuov pats par sevi. Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministreja vierzej lykumprojektu par Varakļuonu pīvīnuošonu Modūnis nūvodam.    Par Varakļuonu i ari par Rēzeknis vaļstspiļsātys asūšū situaceju raidejumā pīsadola Vidis aizsardzeibys i regionaluos atteisteibys ministre Inga Bērziņa (Jaunuo vīnuoteiba), Varakļuonu nūvoda dūmis prīšksādātuojs Māris Justs (Latvejis atteisteibai), Latgolys kongresa lāmumu izpiļdi padūmis prīšksādātuojs Agris Bitāns i Latgolys plānuošonys regiona Atteisteibys padūmis prīšksādātuojs Sergejs Maksimovs (Latgolys parteja).

Kai eipaša pīzeime Ludzys nūvodam ir dīzgon gara rūbeža ar Krīveju, kas pādejū divu godu laikā piec Krīvejis ībrumuma Ukrainā ir ītekmiejuse arī īdzeivuotuojus Ludzys nūvodā – Ukrainys biegļu uzjimšona, migranti i pastyprynuotuo rūbežapsardzeiba. Sarunā par Ludzys nūvoda aktualitatem, problemom, atteisteibu i izaicynuojumim pīsadola Ludzys nūvoda dūmis prīšksādātuojs Edgars Mekšs (ZZS); uzjiemiejs, lauksaimnīks, bīdreibys “Dorba i kulturys centrs „Līdumnieki”” dybynuotuojs i vadeituojs Igors Zabiļevskis; Pasīnis pogosta puorvaļdneica, zemnīku saimisteibys "Purvmaļi" eipašneica Skaidrīte Marčenoka; SIA "Ludzys apsaimnīkuotuojs" vaļdis lūceklis, bīdreibys "Sporta klubs Kuorsova" vaļdis lūceklis Juris Vorkalis i bīdreibys "Multa veto" puorstuovs i internetplatformu "Ludzys forums" autors Andris Toporkovs.

Vairuokys partejis – koalicejis, opozicejis i Saeimā nimoz natykušuos partejis – Rēzeknē iz prīšku planavoj struoduot zam vīna jumta, attaisūt kūpeigu biroju. Rēzeknē interesi par vīnuota biroja sataiseišonu izruodejušys: „Jaunā konservatīvā partija” (JKP), „Nacionālā apvienība” (NA), „Progresīvie”, „Jaunā vienotība” (JV), „Latvijas Reģionu apvienība” (LRA) i „Latvijas Zaļā partija” (LZP) – koč i juosoka, ka nacionalā leiminī itūs parteju idejis i uzskoti ir vysā atškireigi. „Latgalīši tymā breidī, kod voi nu juonūrūk buļbys, voi juonūkaun cyuka, vysod taiseja tolku, nu tod ite taida vīna lela tolka nu vysaidu parteju,” raidejumā atzeist Guntis Rasims (JKP). „Leidz šam finaņsis mums varbyut nav ļuovušys kotram sovu biroju attaiset, bet šūbreid beidzūt taida īspieja ir, ka mes kūpā īmam, kūpā ar tū, kū mes kotrys varim īdūt,” soka Leila Rasima (Progresīvie). Par ideju, kas ir unikala Latvejis regionu politikā, kai tys varātu sturoduot i kai tys varātu maineit Latgolys politiskū skotivi voi vyrtuvi, sar

Vaļsts kontrole pārnejuo gods golā revidēja Rēzeknis vaļstspiļsātys budžetu i finaņsis, pyrma Zīmyssvātku paziņojūt, ka Rēzeknis aizvadeituo gods budžetā dalaisti vairuoki nūpītni puorkuopumi. Rezultatā Vaļsts kontrole davuse nagativu viertejumu, nūruodūt – piļsātys 2023. gods budžetā nav bejuši īplanavuoti vysmoz 8,68 miļjoni eiro treis mienešu izdavumu segšonai, gruomatvedeibys puorskotā nav bejušys paruodeitys īspiejamuos pošvaļdeibys saisteibys gondreiž 13,7 miļjonu eiro lelumā, piļsātai nav leiguma ar zvārynuotu revidentu, kas dasavārtu 2023. gods puorskotu, kai i pārnejuos zīmys syltuma tarifi nav bejuši aiz laika puorsavārti i samazynuoti, taidā veidā vaļsts izmoksuoja SIA “Rēzeknes siltumtīkli” vysmoz par 4,55 miļjoni eiro vaira, nakai tys byutu bejs piec tarifu puorsavieršonys. „Revidenti nedeļu struoduoja Rēzeknē, verūtīs tū informaceju, kurei nabeja atrūnama gruomatvedeibu registrūs,” raidejumā revizejis gaitu i sacynuojumus skaidroj Vaļsts kontrolers Edgars Korčagins. „Nasaceišu, ka ļauds nabeja