Š?s Dienas Ac?m

Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par Otrā pasaules kara notikumiem. Sarunas temats operācija “Winterzauber” jeb “Ziemas burvība” un tās kontekstā arī saruna par latviešu policijas vienību darbību vācu okupētajā padomju un Austrumeiropas teritorijā. Operācija “Ziemas burvība” Baltkrievijas teritorijā Latvijas teritorijas tiešā tuvumā notika 1943. gada pirmajos mēnešos. Tā noslēdzās 1943. gada aprīļa pirmajās dienās. Tiek lēsts, ka operācijā iesaistītas ap 4000 dažādu policijas vienību, arī astoņi latviešu policijas bataljoni. Runājot par operācijas upuriem un šīs operācijas skartajiem Baltkrievijas iedzīvotājiem, zināms, ka tuvu pie 4000 ir šajā operācija nogalināto cilvēku un ap 7500 deportēto. Šī bija viena no daudzām līdzīgām operācijām, kādu Vācijas vara īstenoja Baltkrievijas teritorijā. Stāsta vēsturnieks Kārlis Kangeris.

1948. gada 3. aprīlī Amerikas Savienoto valstu prezidents Harijs Trumens (attēlā) paraksta likumu par ekonomisko sadarbību, līdz ar to tiek iedarbināta ļoti plaša atbalsta programma karā cietušajām Eiropas valstīm, kas plašāk pazīstama kā Māršala plāns. Par Māršala plāna tapšanu, darbību un rezultātiem raidījumā Šīs dienas acīm stāsta vēsturnieks Latvijas Universitātes profesors Antonijs Zunda. Māršala plāna tapšanas pamatā ir priekšstats par to, kā varētu veidoties tālāk ekonomiskā un līdz ar to arī sociālā un politiskā situācija pēckara Eiropā. Ekonomiskais resurss Eiropas nākotnes izšķiršanai ir ASV rīcībā, Tā ir valsts, kas jau pirms Otrā pasaules kara ir bijusi ekonomiskās kapacitātes ziņā pasaules līderis, tā ir valsts, kas nav cietusi karā un savu labklājību kara rezultātā lielā mērā tikai uzlabojusi un ārkārtīgi kāpinājusi savu ietekmi pēckara pasaulē.

1918. gada 1. aprīlis ir iezīmīgs datums kara aviācijas vēsturē. Šajā datumā ir dibināti Lielbritānijas gaisa spēki – pirmā no citām ieroču šķirām neatkarīga kara aviācija. Pirmais pasaules karš ir pirmais lielais militārais konflikts, kur plaši sāk izmantot aviāciju kā karošanas līdzekli un līdz ar to veidojas jauni karošanas paņēmieni, kā izmantot šo tehnisko līdzekli. Arī pati aviācija kara laikā piedzīvo strauju attīstību. Aviācija jau ir Pirmā pasaules kara laikā ir pavisam jauns transporta līdzeklis, joprojām eksperimentāls. Raidījumā Šīs dienas acīm par kara aviācijas pirmsākumiem stāsta Latvijas Kara muzeja pētnieks Dainis Poziņš.

Raidījumā Šīs dienas acīm atgriežamies simts gadus senā pagātnē pie Pirmā pasaules kara notikumiem Rietumu frontē. Bija skaidrs, ka vācu virspavēlniecība mēģinās izmantot savā labā veiksmīgi noslēgušos karu Austrumu frontē. Ka tā mēģinās, pārsviežot spēkus uz Rietumiem, gūt izšķirošos panākumus un noslēgt karu sev vēlamā veidā Rietumos, jautājums bija, kur un kad. Šī uzbrukuma operācija sākās 1918. gada 21. martā. Tā sauktā operācija “Mihaels” - uzbrukums Rietumu frontē. Kādi Vācijas valdības tā brīža plāni un priekšstati, vai cer uzvarēt vai domā par daudz maz pieņemamu kara noslēgumu? Stāsta Latvijas Kara muzeja pētnieks Dainis Poziņš.  

Livonijas karš – mūsu dzimtenei būtisks notikums, kas pa griež tās attīstību uz vairākiem simtiem gadu un atstāj neizdzēšamas pēdas mūsu vēsturē. 1558. gada pašā sākumā Ivans Bargais sūta savu armiju uz Livoniju. Krievija to pamato ar pretenzijām par kādiem veciem parādiem pret Livoniju. Raidījumā Šīs dienas acīm stāsta Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Dainis Poziņš.

18. martā kaimiņvalsts Krievijas pilsoņi dodas pie vēlēšanu urnām, lai balsotu par savas valsts prezidentu nākamajiem sešiem gadiem. Domājams, nevienu ne lielākajai daļai balsotāju, ne arī šī procesa vērtētājiem nav šaubu par vēlēšanu iznākumu – vairums Krievijas elektorāta uzskata prezidentu Putinu par labāko, ja ne par vienīgo iespējamo izvēli pašreizējā situāciju. Kas veidojis šīs dienas Krieviju tādu, kāda tā ir – ārēji agresīvu, lielā mērā neaprēķināmu, uz pagājušā gadsimta totalitāro režīmu uzvedības modeļiem orientētu, raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar krievu politsociologu Igoru Mintusovu.

1917. gada novembrī, nākusi pie varas Krievijā, boļševiku valdība tūdaļ steidzās uzsākt miera sarunas ar Vāciju. Tās 1918. gada 3. martā noslēdzās ar Brestļitovskas miera līgumu noslēgšanu. Kad Ļeņina valdība uzsāka Miera sarunas Brestļitovska, pilsētā, ko šodien pazīstam kā Brestu, boļševiku cerības ir noslēgt karu atbilstoši viņu deklarētajiem lozungiem – bez aneksijas un kontribūcijas. Vācijai šajā ziņā ir citi plāni. Stāsta Latvijas kara muzeja vēsturnieks Klāvs Zariņš.    

24. februārī savu valstiskuma simtgadi svinēja mūsu kaimiņi - Igaunijas Republika. Kādi bija Igaunijas suverēnā valstiskuma pasludināšanas apstākļi 1918. gadā, raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar Igaunijas Nacionālās Aizsardzības koledžas Stratēģijas un militārās vēstures katedras vadītāju militāro vēsturnieku Artu Johansonu. "Domājot par faktoriem, kas iespaidoja notikumus Latvijā un Igaunijā, mēs redzam atšķirīgu attīstības pamatu. Mērķi, kas tika stādīti Igaunijā, Latvijā izkārtojās citādi. Vispirms mēs redzam, ka Latvijā tobrīd atradās frontes līnija, un ne tikai starp latviešu karavīriem, bet arī sabiedrībā kopumā bija tik ļoti negatīva attieksme pret vāciešiem, ka galvenais mērķis jums šķita – tikt galā ar vācu iebrucējiem. Mums tas bija sekundārs mērķis. Es varētu uzrādīt četrus atšķirīgus aspektus, kas iespaidoja tā laika politiskos procesus Igaunijā. Pirmkārt, igauņiem nebija atsevišķu nacionālo vienību cariskās Krievijas armijā. Igauņi bija izkaisīti visdažādākajās Krievijas armijas vienībās,

Lietuva svin savu simto gadskārtu. 1918. gada 16. februārī Viļņā Lietuvas padome pasludināja Lietuvas valsts atjaunošanu. Kāda bija Lietuvas politiskā vide un politiskā elite 20. gadsimta sākumā? Kāda bija Lietuvas nacionālās kustības pozicionēšanās pret citiem spēkiem, kas tobrīd pastāvēja Lietuvā, kur tāpat kā Latvijā bija ne tikai Krievijas valsts vara, kuru pārstāvēja vietēja krievu birokrātija. Bet kā rudimentārs slānis, ļoti nozīmīga no varas, ekonomisko un politisko pozīciju viedokļa Latvijā un Igaunijā bija vācbaltiešu elite. Lietuvā zināmas līdzības var vilkt ar poļu eliti, kuru attieksme pret lietuviešu nacionālajiem kustību bija līdzīga vācbaltiešu attieksmei pret Latvijas nacionālajiem centieniem. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar vēsturnieku Ēriku Jēkabsonu.

Polijas janvāra sacelšanās, reizēm dēvēta arī par “poļu dumpi” sākas 1863. gada janvāra beigās. Šī ir lielākā un pirms 1905. gada notikumiem pēdējā poļu sacelšanās pret Krievijas impērijas varu, taču nav pirmā. Šim notikumam ir vismaz 100 gadus ilga priekšvēsture. Tieši poļi un Polija ir lielākie nemiera cēlāji 19. gadsimtā Krievijā un Centrāleiropā. Raidījumā Šīs dienas acīm stāsta vēsturnieks Ēriks Jēkabsons. 1863. g. 22. janvāra Pagaidu Nacionālās valdības manifests pasludināja sacelšanās sākumu, mudinot uz cīņu pret iebrucējiem. Visi bijušās Žečpospolitas pilsoņi manifestā tika atzīti par brīviem un vienlīdzīgiem, bet zemniekiem tas piešķīra īpašumā zemi. Sacelšanās nolūks bija atgūt zaudēto valstiskumu. Sacelšanās ilga divus gadus un skāra arī mūsdienu Lietuvas, Latvijas, Baltkrievijas un Ukrainas teritoriju. Latgalē lokālas sadursmes notika Krāslavas apkaimē, tomēr vietējiem latviešu un krievu zemniekiem bija svešas nemiernieku idejas. Dumpiniekus Latgalē pārstāvēja poļu aristokrātija, tostarp Plāteru

1937. gada beigas un 1938. gada sākums, laiks pirms 80 gadiem, ir periods, kas saistīts ar vienu no traģiskākajām lappusēm latviešu tautas vēsturē, proti, ar staļiniskā režīma represijām pret latviešiem Padomju Savienībā. Raidījumā Šīs dienas acīm stāsta vēsturnieks Jānis Riekstiņš. Pētnieks uzskata, ka Latvijā šim noziegumam pievēršam pārāk maz uzmanības. 1937. gada 5. decembris tiek uzskatīts par Padomju Savienības Iekšlietu tautas komisariāta operācijas pret latviešiem sākumu. Tajā laikā Padomju Savienībā dzīvoja 180 – 200 tūkstoši latviešu, kā pētnieks viņus raksturo, vienkāršie cilvēki jeb “mazie latvieši”. Tieši viņi tika iznīcināti tikai pēc vienas pazīmes – tā bija tautība latvietis.

1918. gada 30. janvārī, pulcējušies Petrogradā, Latviešu pagaidu nacionālās padomes (LPNP) pārstāvji pieņēma savā darbībā otro deklarāciju, pirmo reizi tieši sakot, ka Latvijai ir jābūt neatkarīgai demokrātiskai republikai. Par Latviešu pagaidu nacionālās padomes darbību 1918. gada pirmajā pusē stāsta Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis. Raidījumā Šīs dienas acīm jau ir izskanējis stāsts par Latviešu pagaidu nacionālās padomes dibināšanu 1917. gada decembra sākumā Valkā. Šo notikumu Valkā var uzskatīt par pirmo latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesību pieteikumu. Savukārt Petrogradā no apzīmējuma 'autonoma valsts vienība' šī latviešu nācijas pārstāvniecības institūcija pāriet uz jēdzienu 'neatkarīga valsts'.  Ir 1918. gads Petrogradā, bijušajā Krievijas impērijas galvaspilsētā jau pāris mēnešus pie varas ir boļševiki, notiek varas konsolidācijas process šīs varu sagrābušās partijas rokās. Kā šajā situācijā savu nišu meklē Latviešu pagaidu nacionālā padome?

Otrā pasaules kara izskaņā Rietumos nonāca ap 160 tūkstošiem latviešu. Salīdzinoši neliela daļa no viņiem, apmēram 4500 latviešu, no kļuva Zviedrijā. Raidījumā Šīs dienas acīm par to, kā veidojās Zviedrijas trimdas latviešu sabiedrība, kādas bija tās īpatnības un attiecības ar Zviedrijas valsti un saiknes ar anektēto dzimteni, stāsta Stokholmas Universitātes lektore Baltu valodu studiju programmas vadītāja Lilita Zaļkalne.

1953. gada 13. janvārī padomju galvenā avīze “Pravda” publicēja ievadrakstu ar nosaukumu “Neģēlīgi spiegi un slepkavas medicīnas profesoru maskās”. Ievadrakstā intriģētie padomju pilsoņi varēja lasīt: “Šodien publicējam aģentūras TASS ziņojumu par ārstu-kaitnieku arestu. Valsts drošības iestāžu pirms kāda laika atklātās teroristiskās grupas mērķis bija ar kaitnieciskas ārstēšanas palīdzību saīsināt dzīvi aktīviem padomju savienības darbiniekiem. Par upuriem šai cilvēkveidīgo zvēru bandai krita biedri Ždanovs un Ščerbakovs. Noziedznieki ir atzinušies, ka viņi, izmantojot biedra Ždanova slimību, ar nolūku slēpa viņa miokarda infarktu, noteica šai smagajai saslimšanai neatbilstošu režīmu un tādējādi nogalēja biedri Ždanovu. Ārsti-slepkavas, nepareizi lietojot stipras iedarbības zāles un nosakot kaitīgu režīmu, saīsināja biedra Ščerbakova mūžu, noveda viņu līdz nāvei.” Tālāk publikācijā teikts, ka šie ārsti bijuši amerikāņu izlūkdienesta nopirkti Attiecīgajā laikā un situācija neiesvaidītais to visu lasītu ar

1918. gada naktī uz 7. janvāri kā raksta pats savā memuāru grāmatā, nācis pasaulē Mavriks Vulfsons (1918.–2004), cilvēks, kurš nogalināja Padomju Latviju. Tā vismaz par viņu teica toreizējais kompartijas centrālkomitejas pirmais sekretārs Boriss Pugo. Vai nu gluži nogalināja, bet gara nagla Padomju Latvijas zārkā Mavrika Vulfsona uzstāšanās 1988. gada Radošo savienību plēnumā bija noteikti. Raidījumā Šīs dienas acīm Mavriku Vulfsonu atminas vēsturnieks Marģers Vestermanis.

Rūdolfs Blaumanis pirmais latviešu lteratūrā uzsver, ka svarīgi ir nevis ko rakstīt, bet kā rakstīt! Viņa vārds latviešu kultūrā un latviešu vēsturē ir viens no zināmākajiem joprojām. Saruna par rakstnieku un viņa laikmetu ar Blaumaņa dzīves un daiļrades pētniecēm Ievu Kalniņu un Līviju Volkovu.      

1918. gada 8. janvāris ir diena, kad Amerikas Savienoto Valstu tā brīža prezidents Vudro Vilsons (attēlā), uzstājoties ikgadējā uzrunā apvienotajai Amerikas senatoru un pārstāvju palātas kongresmeņu sanāksmē nāk klajā ar priekšlikumiem Pirmā pasaules kara pieņemamai izbeigšanai. Šīs tēzes vēstures literatūrā zināmas kā prezidenta Vilsona 14 punkti un tiek uzskatītas par stūrakmeņiem mūsdienu starptautisko attiecību principiem, proti, nāciju pašnoteikšanās tiesību iedibināšanu starptautisko attiecību praksē. ASV Pirmajā pasaules karā iesaistās salīdzinoši vēlu, tāpēc šīs valsts prezidents par savu ārpolitikas prioritāti izvirza pēc iespējas drīzu un vispārpieņemamu kara noslēgšanu. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar vēsturnieku Jānis Šiliņu.

Notikumi, kuri 1917. gadā risinājās Krievijā un noveda pie varas boļševikus ar Vladimiru Ļeņinu priekšgalā, ietekmēja visu turpmāko 20. gadsimta vēstures gaitu. 2017. gada nogalē raidījumā Šīs dienas acīm veidotājs Eduards Liniņš apmeklēja Pēterburgu un uzklausīja vairāku mūsdienu Krievijas vēsturnieku viedokļus par 1917. gada Krievijas revolūciju un tās sekām. Šajā raidījumā saruna ar vēstures zinātņu doktori Jūliju Kantori. Sarunas ievadā jautājums, cik lielā mērā boļševiki apzinājās, kādu valsti viņi grasās būvēt.  

Kā ierasts gada nogalē, piedāvājam ieklausīties dažu 2017. gada raidījumu fragmentos.     Šis gads bija iezīmīgs ar vairākām apaļām gadskārtām un kā pirmā no tām minama visā pasaulē plaši atzīmētā reformācijas 500. gadadiena. 1517. gada 31. oktobris ir diena, kurā saskaņā ar vispārzināmu priekšstatu toreizējais Vitenbergas universitātes teoloģijas doktors Mārtiņš Luters publiskojis savus argumentus indulgenču spēka sakarā jeb 95 tēzes. Fragments no sarunas ar izstādes „Luters – 95 relikvijas, 95 cilvēki” kuratoru Mirko Gutjāru. Vēl viena apaļa gadskārta, kuru atzīmēja 2017. gadā, bija saistīta ar 1817. gada 25. augustu, kad Kurzemes landtāgs pieņēma lēmumu par dzimtbūšanas atcelšanu toreizējās Krievijas impērijas Kurzemes guberņā; Vidzemē brīvlaišana notika ar lēmumu, kas pieņemts 1819. gada 26. martā. Fragments no sarunas ar vēsturnieku profesoru Gvido Straubi. Vislielākā uzmanība 2017. gadā tika pievērsta notikumiem, no kuriem mūs šķir gadsimts – dramatiskajām Pirmā pasaules kara un Krievijas 191

Dzejnieks Jānis Ziemeļnieks, dzimis 1897. gada 25. decembrī. Viņš ir vien no savā paaudzē zināmākajiem dzejniekiem ne tikai tobrīd, bet arī vēlākajos laikos nemainīgi populārs, nesasniedzot to mērogu, kāds bija Aleksandram Čakam un Ērikam Ādamsonam, bet katrā ziņā no tiem desmitiem dzejnieku, kas bija viņa vienaudži, viens no zināmākajiem, lasītākajiem. Tā ir dzejnieku paaudze, kas dzimuši ap 19. - 20. gadsimtu miju un aktīvi ienāk literatūrā pēc Pirmā pasaules kara. Kā zināms, tas bija laiks, kad dzejā un literatūrā ir daudz jaunu strāvu. Saruna par Jānis Ziemeļnieku ar literatūrvēsturnieku Viesturu Vecgrāvi.