Š?s Dienas Ac?m

Ciklā „Pirms simt gadiem Eiropā”: Verdenas kauja no 1916. gada 21. februāra līdz 20. decembrim tiek minēta kā ilgākā kauja cilvēces vēsturē. Saruna ar vēsturnieku Daini Poziņu (Kara muzejs).

1956. gada februārī Maskavā notika Padomju Savienības Komunistiskās partijas (PSKP) XX kongress. Tas bija pirmais kongress, kurā PSKP vada Ņikita Hruščovs, līdz ar to vada visu padomju valsti un droši vien šis kongress paliktu vēsturē kā kārtējais jubilejas, jo tas bija 20. kongress, ja ne notikums, kas pienāk pēdējā tā dienā. 1956. gada 25. februārī Ņikita Hruščovs uzstājas slēgtā kongresa sēdē ar slaveno referātu par Staļina personības kulta atmaskojumu. Saruna par šo notikumu ar vēstures profesoru Ilgvaru Butuli.

Ciklā Satumsums aplūkojam tēmas, kas saistītas ar Otrā pasaules kara norisēm. Šoreiz saruna par latviešiem Sarkanajā armijā Otrajā pasaules karā un nedaudz arī par to, kādi bija šo cilvēku likteņi pēc kara beigām. Studijā vēsturniece Kara muzeja pētniece Ilze Jermacāne.

3. martā aprit jubileja notikumam, kuru savā laikā skolēni vismaz vienā sestajā daļā zemeslodes cītīgi apguva mācību stundās. Šodien tas varbūt ir nedaudz piemirsies - 1861. gadā ar Krievijas cara dekrētu tika atcelta dzimtbūšana. Vēsturisko notikumu izvērtē vēsturnieks profesors Gvido Straube.

Pievēršamies Pirmā pasaules kara notikumiem. Šoreiz palūkojamies uz to, kas notika 1915. gada laikā un 1916. gada sākumā Balkānos. Saruna ar Kara muzeja pētnieku Daini Poziņu.

Pirms 95 gadiem, 1921. gada 26. janvārī Parīzē Antantes valstu pārstāvju padome atzina Latvijas Republiku de iure. Saruna par šo notikumu ar franču vēsturnieku Žiljēnu Gilēnu.

15. janvārī notika Latvijas zinātņu akadēmijas un 1991. gada barikāžu muzeja organizētā konference „Barikādes: pilsoniskā pretestība prettautiskai varai un tās mācības”. Konferences noslēguma daļā notika diskusija, kuru vadīja Zinātņu akadēmijas Baltijas stratēģisko pētījumu centra direktors Tālavs Jundzis. Tajā savos spriedumos par 1991. barikāžu laiku dalījās vairāki šo notikumu dalībnieki un liecinieki. Ieskatam fragmenti no diskusijas

Atzīmējot 1991. gada janvāra barikāžu 25. gadskārtu, 2016. gadā notika konference „Barikādes: pilsoniskā pretestība prettautiskai varai un tās mācības”. Ar pamatziņojumu "Barikādes Latvijā Eiropas kontekstā" konferencē uzstājās Prinstonas universitātes Starptautisko un reģionālo studiju institūta direktors vēsturnieks Marks Beisingers. Viņa zinātniskā darbība veltīta tautas kustību, masu mobilizācijas, pilsoniskās pretestības jautājumiem, tajā skaitā Padomju Savienības sabrukuma problemātikai. Ieskatam daļa profesora Marka Beisingera priekšlasījuma, raidījuma otrā daļā saruna ar viņu.

Barikādes jaunākās paaudzes vēsturnieku skatījumā. Saruna ar konferences „Barikādes: pilsoniskā pretestība prettautiskai varai un tās mācības”, kas notiks 15. janvārī Latvijas Zinātņu akadēmijā, dalībniekiem, vēsturniekiem Unu Bergmani, Kristīni Beķeri un Edgaru Engīzeru.

Kas bija un kā funkcionēja Austrumzemes reihskomisariāts (Reichskommissariat Ostland) – nacistu okupācijas varas administratīvi teritoriālais veidojums Baltijā? Saruna ar vēsturnieku Kārli Kangeri. 

2006. gada 8. janvārī  Latvijas Radio 1 ēterā pirmo reizi izskanēja raidījums „Šīs dienas acīm”. Ir apritējuši desmit gadi, kopš ētera sarunās cenšamies analizēt pagātnes notikumus, meklēt to kopsakarības ar šodienas aktualitātēm. Ieskatam fragmenti no dažām sarunām, kas tapušas šo gadu laikā – ar vides aktīvisti Elitu Kalniņu un dzejnieku Sergeju Timofejevu (2006), Trešās atmodas līderi, publicistu Daini Īvānu (2009), dzejnieku Knutu Skujenieku (2009), zinātņu vēsturnieku akadēmiķi Jāni Stradiņu (2009), sociologu Arni Kaktiņu un politologu/politiķi Veiko Spolīti (2011).

Esam pieraduši, ka kalendārs ir kaut kas stabils un negrozāms, ka pēc 31. decembra sekos 1. janvāris. Taču ne vienmēr tā ir bijis. 1582. gadā vairākās Eiropas valstīs cilvēki aizgāja gulēt 4. oktobrī, bet pamodās jau 15. oktobrī. Notika Gregora kalendāra ieviešana, sekojot pāvesta Gregora XIII bullai. Par izmaiņām kalendārā saruna ar Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes docentu Andri Priedi.

Atskats uz aizejošā gadā izskanējušo. 2015. gadā pievērsāmies Pirmā un Otrā pasaules kara notikumiem, arī 1905. gada revolūcijas norisēm, šī gada jubilāru - Raiņa un Aspazijas - sabiedriski politiskajai darbībai. Plašāk šajā raidījumā iezīmējam tematu, kas dažādos kontekstos izskanējis vairākos 2015. gada raidījumos, proti, totalitārās domāšanas problemātikai un tās risināšanai dažādās posttotalitārās sabiedrībās. {module widgetid="9" id="articles" action="show" catid="116" blocklayout="four_items_single" thumbsize="medium" layoutid="10" layout="show" static=""}

Saruna veltīta “Līča karam”, 1991. gada Amerikas Savienoto Valstu un to koalīcijas partneru uzbrukumam Irākas spēkiem, kas savukārt ir okupējuši Kuveitu. Saruna ar politikas komentētāju Āri Jansonu.

Rainis – Latvijas PSR Tautas rakstnieks. Par dižā dzejnieka pēcnāves pielāgošanu padomju ideoloģiskajām vajadzībām sarunā ar Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes pasniedzēju Vitu Zelči.

Ciklā „Satumsums” – Notikumi Balkānos 1940.  gada beigās un 1941.  gada pirmajā pusē. Studijā vēsturnieks Valdis Kuzmins (Kara muzejs).

Turcija – valsts, kura nupat atkal nonākusi starptautiskās uzmanības centrā. Kas Turcijas 20. gadsimta vēsturē padarījis to par savdabīgo, dinamisko un spēcīgo valsti, kādu to redzam šodien? Studijā politologs un Saeimas deputāts Veiko Spolītis.

„Trakais Piektais gads” – revolūcijas nobriešana Latvijā 1905. gada laikā. Varas inertums, revolucionāru ilūzijas un dumpja stihija. Stāsta vēsturniece Līga Lapa.

Ciklā „Satumsums” – Otrā pasaules kara cīņas Ziemeļāfrikā 1940. – 1941. gadā. Studijā vēsturnieks Valdis Kuzmins (Kara muzejs).

Mūsu totalitārās pagātnes iespaids šodienā – kāds tas ir un ko ar to darīt? Ieskats paneļdiskusijā Latvijas Okupācijas muzejā šā gada 27. oktobrī. Diskusijā piedalās politologs Ivars Ījabs (LU), sociologs Mārtiņš Kaprāns (LU), vēstures skolotāja Dzintra Liepiņa (Natālijas Draudziņas ģimnāzina), vēsturnieks Mārtiņš Mintaurs (LU), literatūrzinātnieks Valters Nollendorfs (Okupācijas muzeja biedrība) u.c.