Š?s Dienas Ac?m

Brīvības piemineklim – 80. 1935. gada 18. novembrī tika atklāts Kārļa Zāles veidotais Brīvības piemineklis. Par pieminekļa tapšanu un likteni – saruna ar mākslas zinātnieci Rutu Čaupovu.

Otrā pasaules kara cīņas bija tikai viens cēliens milzīgās valsts daudzas desmitgades ilgajā nemieru, juku un iebrukumu vēsturē. Ciklā „Satumsums” – Ķīna un Otrais pasaules karš. Studijā vēsturnieks Valdis Kuzmins (Kara muzejs).

Mūsu totalitārā pagātne. Cik lielā mērā tā joprojām ietekmē mūsu šodienu? Kā mūsu sabiedrība tiek vai gluži otrādi netiek galā ar savu totalitārās pagātnes mantojumu. Uz šiem jautājumiem atbildes mēģināja rast Latvijas Okupācijas muzejs seminārā „Pagātne, tagadne, mēs”. Raidījumā Šīs dienas acīm fragmenti no diviem seminārā izskanējušiem priekšlasījumiem: vēstures skolotājas Dzintras Liepiņas vēstījums par okupācijas tēmu Latvijas skolu programmās un sociologa Mārtiņa Kaprāna plašā un vispusīgā sociālo aptauju materiālā balstīts priekšlasījums par totalitārās pagātnes un okupācijas režīmu uztveri gan etnolingvistisko, gan vecuma grupu salīdzinoša novērtējumā.

Mūsu totalitārā pagātne. Cik lielā mērā tā joprojām ietekmē mūsu šodienu? Kā mūsu sabiedrība tiek vai gluži otrādi netiek galā ar savu totalitārās pagātnes mantojumu. Uz šiem jautājumiem atbildes mēģināja rast Latvijas Okupācijas muzejs seminārā „Pagātne, tagadne, mēs”. Raidījumā Šīs dienas acīm fragmenti no diviem seminārā izskanējušiem priekšlasījumiem: politologa, LU asociētā profesora Ivara Ījaba uzstāšanās ar pārskatu par politiskajiem un tiesiskajiem risinājumiem attieksmē pret totalitārās pagātnes mantojumu Latvijā un no vēsturnieka, LU docenta Mārtiņa Mintaura priekšlasījuma par vēsturiskajām vietām un to uztveri sabiedrībā.

1920. gada otrā puse ir laiks, kad beidz pastāvēt tā sauktie Latviešu sarkano strēlnieku pulki Padomju Krievijas Sarkanajā armijā. Krievijas pilsoņu kara cīņās dažādos formējumos piedalījās līdz 10 000 latviešu. Par dažādām latviešu militārajām vienībām dažādās šī kara armijās – saruna ar vēsturnieci Ilzi Krīgeri (Kara muzejs).  

1915. gada 15. oktobrī Rīgā, Meža kapu zemē tika guldīti trīs kaujā pie Mangaļiem kritušie 1. Daugavgrīvas latviešu strēlnieku bataljona karavīri – rīdzinieks Jēkabs Timma, Valles pagasta zemnieks Andrejs Stūre un lietuvietis no Zarasu apriņķa Jons Gavens. Ar šo datumu iesākās Rīgas Brāļu kapu vēsture. Šogad, 23. oktobrī dažādu jomu eksperti pulcējās uz Rīgas pieminekļu aģentūras organizētu zinātniski praktisku konferenci, kas bija veltīta Brāļu kapu vēsturei, šodienai un nākotnei. Raidījumā Šīs dienas acīm ieskats dažos konferencē izskanējušos priekšlasījumos.

Šogad aprit 180. gadskārta kopš Krišjāņa Barona (attēlā) un 190. gadskārta kopš Krišjāņa Valdemāra dzimšanas. Saruna par Jaunlatviešu kustību ar vēsturnieci Vitu Zelči.

1945. gada 24. oktobrī stājās spēkā Apvienoto Nāciju harta – sāka darboties Apvienoto Nāciju Organizācija. Sarunā par ANO pagātnē un šodien piedalās politologs Ivars Ījabs un vēsturnieks Antonijas Zunda.

4. oktobrī paiet 100 gadi, kopš dzimis latviešu vēsturnieks un publicists, nozīmīgs latviešu trimdas darbinieks Uldis Ģērmanis (1915 – 1997). Sarunā par Uldi Ģērmani piedalās vēsturnieks Jānis Amols, filologs Didzis Liepiņš un grāmatniecības vēsturnieks Viesturs Zanders.

Raidījumu ciklā Satumsums saruna par vienu no izcilākajiem Otrā pasaules kara laika valstu vadītājiem – Lielbritānijas premjerministru Vinstonu Čerčilu. Studijā vēsturnieks profesors Antonijs Zunda.

Latviešu leģions nacistiskās Vācijas bruņotajos spēkos Otrā pasaules kara laikā joprojām izraisa viedokļu sadursmes Latvijas sabiedrībā. Pavēli veidot latviešu leģionu Hitlers izdeva 1943. gada 23. janvārī. Saruna par Leģionu un leģionāriem – ar vēsturniekiem Uldi Neiburgu un Artūru Žvinkli.

1965. gadā Latvijā atzīmēja dzejnieka Raiņa simtgadi. Esplanāde (toreiz Komunāru laukumā) tika atklāts viņa piemineklis, tur notika dzejas lasījums, kas vēlāk kļuva par tradīciju. Saruna par Dzejas dienu tradīciju ar literatūrzinātnieku Raimondu Briedi.

11. septembrī Latvija atzīmēja Raiņa 150. gadskārtu. Raidījumos Šīs dienas acīm jau aplūkots izcilā dzejnieka devums, gan runājot ne par viņa darbības literāro, bet sabiedriski politisko aspektu. Šoreiz fragmenti no vairākām sarunām par Raiņa politisko darbību.

1940. gada rudens ir interesants laiks globālajās starptautiskajās attiecībās. Par šo laiku saruna ar vēsturnieku LU profesoru Inesi Feldmani. 1940. gada augusts, septembris, oktobris ir pieklusuma periods Otrā pasaules kara gaitā, notiek, tā sauktā kauja par Britāniju: vācu gaisa spēku centieni iznīcināt vai padarīt kaujas nespējīgus britu karaliskos gaisa spēkus, tā radot apstākļus eventuālam vācu iebrukumam Britu salās. Šie plāni neīstenojās. Toties notiek interesanti procesi diplomātiskajās frontēs. Tieši šajos mēnešos noformējas līdz galam trejsavienība starp Vāciju, Japānu un Itāliju, kurai vēlāk pievienojas daži “mazākie partneri”. Tas notiek 1940. gada septembra beigās, kas visas trīs lielvalstis Berlīnē noslēdza sadarbības paktu.

Otrā pasaules kara izskaņā, Latvijai atkārtoti nonākot padomju okupācijā, 160 000 – 200 000 latviešu bēga uz Vāciju, Zviedriju un citām Rietumeiropas valstīm. Viņi kļuva par „dīpīšiem” – latviešu bēgļu nometņu iemītniekiem. Saruna par latviešu bēgļiem pēckara Vācijā – ar muzeja „Latvieši pasaulē” pētniekiem Mariannu Auliciemu un Juri Zalānu.

Latviešu bēgļi, kurus Pirmais pasaules karš bija padzinis no mājām izsvaidījis pa visu Krievzemi, par to, kāds bija viņu liktenis, saruna ar profesoru Vitāliju Šaldu. Latviešu bēgļi Pirmajā pasaules karā ir pirmais lielais latviešu trimdinieku vilnis, kas pamet mūsu dzimteni 20. gadsimtā. Bet jau pirms Pirmā pasaules kara Krievijā ārpus Latvijas teritorijas dzīvoja 8 – 10 procenti no latviešu kopskaita.

1920. gada augustā ar poļu uzvaru noslēdzās kauja pie Varšavas – izšķirošā Polijas – Padomju Krievijas kara cīņa. Par karu un mieru Austrumeiropā 1918. – 1920. gadā sarunā ar vēsturnieku Ēriku Jēkabsonu (Latvijas Universitāte).

Jau četri gadsimti mūs šķir no 1610. gada 28. oktobra, kad Kuldīgas pilī nāca pasaulē Kurzemes un Zemgales hercoga Vilhelma Ketlera pirmdzimtais dēls Jēkabs. Ar šo vārdu jaundzimušajam bija lemts gūt slavu tālu aiz savas dzimtenes robežām un sava laikmeta ietvariem. Par vienu izcilākajām personībām Latvijas vēsturē, par Kurzemes un Zemgales hercogu Jēkabu Ketleru saruna ar Kuldīgas novada muzeja krājumu glabātāju Dainu Antonišku.

Rainim un Aspazijai – 150. „Jānis un Pēteris” – Raiņa un Pētera Stučkas (attēlā) personiskās, ideoloģiskās un politiskās attiecības. Studijā vēsturnieks Jānis Šiliņš.

Notikumi 1990. gada otrajā pusē ievadīja pēdējo cēlienu Latvijas neatkarības atjaunošanā. Par situāciju Latvijā un Padomju Savienībā šai laikā saruna ar vēsturnieci Dainu Bleieri.