Informações:
Sinopse
Pag?tnes notikumi nosaka m?su šodienu, bet šodienas pasaules uztvere maina skat?jumu uz pag?tni. Atg?din?t b?tisk?s likumsakar?bas un groz?t ies?kst?jušus aizspriedumus, atkl?t sen?ku un nesen?ku v?sturi gan p?tnieka distanc?taj? skat?jum?, gan notikumu aculiecinieka pieredzes tiešum? - to sav?s sarun?s un st?st?jumos cenšas veikt raid?juma autors Eduards Lini?š.
Episódios
-
Trīs stāsti par cilvēkiem, gataviem upurēties, ziedot sevi augstāka mērķa vārdā
09/04/2023 Duração: 28minRaidījums skan Lieldienu svētdienā. Neatkarīgi no tā, kāds ir mūsu pasaules uzskats, vai svētām šos svētkus kā kristieši, vai svinam kā kristīgās kultūras tradīcijai piederīgie, Kristus ciešanu sižets liek mums domāt par cilvēka gatavību upurēties, ziedot sevi augstāka mērķa vārdā. Tāpēc raidījumā stāsts par trim vēsturiskām personībām, kuru liktenim piemīt šis motīvs - gatavība pastāvēt līdz galam par savu pārliecību un vērtībām. Vispirms atmināmies Ķikuļa Jēkabu, audēju no Blomes Vidzemē un aktīvu hernhūtiešu kustības dalībnieku. Stāsta vēsturnieks brāļu draudzes mācītājs Gundars Ceipe. Otrs stāsts par Latvijas armijas ģenerāli, Robežapsardzes priekšnieku 1940. gadā Ludvigu Bolšteinu. Stāsta vēsturnieku Inese Dreimane un Juris Ciganovs. Gunāra Astras piemiņa šodienas Latvijā ir pienācīgi godināta. Viens no pamanāmākajiem un konsekventākajiem disidentiem padomju gados. Par viņu stāsta vēsturnieks un politiķis Ritvars Jansons.
-
Norises 1918. gada pirmajā pusē Latvijā, tuvinot neatkarīgas valsts pasludināšanu
02/04/2023 Duração: 29minRaidījumā Šīs dienas acīm atgriežamies 1918. gada pirmajā pusē, kad apmēram pusgads šķīra latviešu nāciju no sava neatkarīgā valstiskuma pasludināšanas. Tobrīd gan varēja šķist, ka šis mērķis ir tāls dažādu ārēju spēku un arī tautas iekšējo noskaņojumu apdraudēts. Latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības 1917. gada decembra sākumā bija deklarējusi Latviešu Pagaidu nacionālā padome, sanākot savā pirmajā sesijā Valkā. Tobrīd gan šī latviešu politiskā pārstāvniecība joprojām runāja par Latvijas autonomiju. Krievijā varu nupat apvērsumā bija sagrābuši radikāli kreisie boļševiki, bet par šī spēka raksturu un spēju varu noturēt vēl nebija īstas skaidrības. Jau nākamie mēneši nesa nozīmīgas pārmaiņas. 1918. gada 18. janvārī uz savu pirmo un vienīgo sēdi sanāca jaunievēlētā Krievijas Satversmes sapulce. Tai vajadzēja pieņemt fundamentālus lēmumus par valsts iekārtu, tomēr jau pēc pirmās sēdes boļševiki, kuri šajā demokrātiski ievēlētajā likumdevējā bija mazākumā, to padzina ar bruņotu spēku. Savukārt februāra beigā
-
Literatūras un teātra zinātnieku Viktoru Hausmani pieminot
26/03/2023 Duração: 30min18. martā mūs sasniedza ziņa, ka 92. dzīves gadā mūžībā devies literatūras un teātra zinātnieks, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis Viktors Hausmanis (06.12.1931–18.03.2023). Pieminot akadēmiķi Hausmani, raidījumā Šīs dienas acīm sarunu ar viņu un teātra zinātnieci Līviju Akurāteri par norisēm Latvijas kultūrā tā sauktā Hruščova atkušņa laikā pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados. Raidījums pirmoreiz izskanēja ēterā 2006. gadā. -- Viktors Hausmanis kopš 1956. gada darbojies teātra zinātnes nozarē, veidojot publikācijas par latviešu teātra un dramaturģijas attīstības problēmām, rakstot recenzijas. Lasījis lekcijas par Raini un trimdas dramaturģiju Latvijas Universitātē, par latviešu drāmu – Minsteres un Bonnas universitātēs. Kopš 2013. gada strādājis LU Literatūras, folkloras un mākslas institūtā par vadošo pētnieku. Viktors Hausmanis ir habilitētais filoloģijas zinātņu doktors (1972), habilitētais filoloģijas doktors (1992), Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis un īstenais loceklis (1989). Ilggadē
-
Sabiedrības attieksme pret dažādiem 19. gs otrās puses tēlniecības darbiem
19/03/2023 Duração: 29minŠajā raidījumā kopā ar vēsturniekiem Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieku Mārtiņu Mintauru un Kara muzeja vēsturnieku Jāni Tomaševski paskatīsimies un iezīmēsim tos iemeslus, kas šobrīd veido attieksmi iederību vai neiederību publiskajā telpā attiecīgajiem tēlniecības darbiem - krievu dzejnieka Aleksandra Puškina, Andreja Upīša un Annas Sakses pieminekļiem.
-
PSRS vadītājs Staļins: diktatora dzīves finālam veltīta saruna
12/03/2023 Duração: 30min5. martā apritēja 70 gadi kopš padomju diktatora Josifa Staļina nāves 1953. gadā. Vadīdams Padomju Savienību 30 gadus, Staļins uzbūvēja masu represijās, terorā un propagandā balstītu sistēmu, kuras noteiktās politiskās domāšanas sekas joprojām jūtamas šodienas Krievijas iekšpolitikā un ārpolitikā. Raidījumā Šīs dienas acīm Staļina dzīves finālam veltītu sarunu ar vēsturnieku, Latvijas Universitātes profesoru Ilgvaru Butuli.
-
Ukrainas un Krievijas konflikta hipotētiskās saknēs senākos vēstures laikos
26/02/2023 Duração: 29minDienā, kad ierakstām šo raidījumu, aprit gads, kopš Krievija sāka plaša mēroga karadarbību pret Ukrainu. Ir pagājuši apmēram deviņi gadi, kopš Krievija ir uzsākusi karu pret Ukrainu. Raidījumā Šīs dienas acīm vēlamies paskatīties uz šī konflikta tādām hipotētiskām saknēm senākos vēstures laikos un kas no tā reizumis tiek attīstīts, izmantots un, tā var teikt, ir dzīvs joprojām. Raidījuma viesis vēsturnieks Valdis Klišāns. Viņš uz saruna aicināts kā cilvēks, kura interese ir saistīta pamatā ar šo reģionu. Valdis Klišāns arī uzrakstījis nelielu, populāru Ukrainas vēstures grāmatu "Ievads Ukrainas vēsturē". Sarunas sākumā par pavisam seniem laikiem. Šis motīvs par Kijivas un Maskavas zināmā mērā sāncensību, ja mēs skatāmies uz vēsturisku veidojumu, ko historiogrāfijā dēvēja par Kijivas Krievzemi, tad tur ir kopā salikti divi īpašvārdi, divi ģeogrāfiski termini - Kijiva, senā krievu zemju galvaspilsēta, vai jāsaka, austrumslāvu zemju tajā brīdī vēl noteikti, un Krievzeme. Šobrīd tas nosaukums ir pamatā Krievija
-
Valodnieka Jāņa Endzelīna veikums. Stāsta pētniece Sarma Kļaviņa
19/02/2023 Duração: 30min22. februārī atzīmēsim 150. gadskārtu, kopš nācis pasaulē Jānis Endzelīns, viens no izcilākajiem latviešu humanitāro zinātņu pārstāvjiem. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par Jāni Endzelīnu, stāsta valodniece Jāņa Endzelīna biogrāfijas un veikuma pētniece Sarma Kļaviņa. Kāpēc mēs varam teikt, ka Endzelīns ir droši vien, ja vērtējam visu Latvijas un latviešu devumu pasaules humanitāro zinātņu attīstībā, visdrīzāk, numur viens. Ne velti UNESCO svinamo dienu kalendārā ir ierakstījusi Endzelīna dzimšanas dienu šogad. Briselē tiek izdota Šūmana fonda sagatavota grāmata "Eiropas Savienības pastāvīgais atlants". Tur personāliju daļā ir limitēti, tātad ar noteiktu skaitu, nosaukti trīs izcilākie latviešu politiķi, mākslinieki, mūziķi un trīs izcilākie zinātnieki. Un tie ir - Vilhelms Osvalds, Jānis Endzelīns un Juris Upatnieks. Visi ir radījuši jaunu nozari savā zinātnē, un Endzelīns ir radījis baltistiku jeb baltu filoloģiju indoeiropiešu salīdzināmajā valodniecībā. Tas ir Endzelīna lielais pasaules nopelns.
-
Livonijas karš: tā raksturs un konflikta rezultāti
12/02/2023 Duração: 30minŠogad aprit 440 gadi, kopš noslēdzās Livonijas karš. Tas ir karš, kas izbeidza viduslaikus Latvijā, izbeidza tāda veidojuma kā Livonija pastāvēšanu un novilka mūsu reģionā jaunas valstu robežas. Par šī kara raksturu rezultātiem un tām valstīm, kas bija iesaistītas šai konfliktā, saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Stāsta vēsturnieks Valdis Klišāns.
-
Vēstures vieta izglītības sistēmā un mācīšanas kvalitāte. Diskusijas 2. daļa
29/01/2023 Duração: 29minVēstures un sociālo zinību pedagogi 13. janvārī pulcējās diskusijā Latvijas Valsts prezidenta pilī, kas bija zināmā mērā kulminācija tādai diskusijai, kas jau labu laiku notiek sociālajos tīklos un brīžiem parādās medijos. Proti, par vēstures vietu un tās mācīšanas kvalitāti šībrīža izglītības sistēmā. Šī tēma ir arī raidījuma Šīs dienas acīm sarunas temats. Diskutē vēsturnieki un arīdzan pedagogi Artis Buks, Valdis Klišāns un Edgars Engīzers. Sarunas 2. daļa. Droši vien nu jau veidojas tāds mītiskots priekšstats par to, kas ir kompetenču izglītība. Tas ir tāds rēgs, zināmā mērā, kas klīst, pārfrāzējot klasiķus, Latvijas informatīvajā telpā par to, vai tas ir labi, vai tas ir slikti. Cik lielā mērā tā problemātika, kuru šobrīd rosina vēstures un sociālo zinību pasniedzēji, ir saistīti ar šo vispārējo izglītības paradigmas virzienu? Vēstures vieta izglītības sistēmā un mācīšanas kvalitāte. Diskusijas 1. daļa
-
Vēstures vieta izglītības sistēmā un mācīšanas kvalitāte. Diskusijas 1. daļa
22/01/2023 Duração: 29minVēstures un sociālo zinību pedagogi 13. janvārī pulcējās diskusijā Latvijas Valsts prezidenta pilī, kas bija zināmā mērā kulminācija tādai diskusijai, kas jau labu laiku notiek sociālajos tīklos un brīžiem parādās medijos. Proti, par vēstures vietu un tās mācīšanas kvalitāti šībrīža izglītības sistēmā. Šī tēma ir arī raidījuma Šīs dienas acīm sarunas temats. Diskutē vēsturnieki un arīdzan pedagogi Artis Buks, Valdis Klišāns un Edgars Engīzers. Sarunas 1. daļa. Droši vien nu jau veidojas tāds mītiskots priekšstats par to, kas ir kompetenču izglītība. Tas ir tāds rēgs, zināmā mērā, kas klīst, pārfrāzējot klasiķus, Latvijas informatīvajā telpā par to, vai tas ir labi, vai tas ir slikti. Cik lielā mērā tā problemātika, kuru šobrīd rosina vēstures un sociālo zinību pasniedzēji, ir saistīti ar šo vispārējo izglītības paradigmas virzienu?
-
Pētījums par nacionālajiem partizāniem Sēlijā. Iepazīstina autors - Haralds Bruņinieks
15/01/2023 Duração: 29minNesen izdevniecība "Latvijas mediji" ir laidusi klajā grāmatu "Nāvi mānot. Sēlijas nacionālie partizāni 1944.-1952. gadā". Saruna ar grāmatas autoru Haraldu Bruņinieku. Iepazīstinot, Haralds Bruņinieks stāsta, ka viņš ir sporta pedagogs, bet vēsture viņu saistījusi jau kopš skolas laikiem. Viņš ir no Aknīstes un autora vectēvs Jānis Vītoliņš tika represēts pēc Otrā pasaules kara un viņš ir atstājis daudz atmiņas. Tas ir viens no iemesliem interesei par vēsturi, tieši par pēckara periodu. "Vectēvs ir izcietis sodu - 10 mēnešus Krievijā, kad viņu atbrīvo, viņu uzmeklēja partizāni, jo bija interese, kā tur izskatās, kā izturas pret apcietinātajiem. Tas bija iemesls iztaujāt vectēvu un viņš daudz stāstīja par šo periodu," atklāj Haralds Bruņinieks. Arī vectēvs dzīvoja Ilūkstes apriņķī un visi notikumi grāmatā ir aptver tuvākos pagastus, ieskaitot Aknīsti. Viena epizode ir tieši saistīta ar Haralda Bruņinieka dzimtu.
-
Aizvadītais gads: fragmenti no sarunām, kas saistās Krieviju un tās karu pret Ukrainu
01/01/2023 Duração: 29minRaidījumā, kas skan 2023. gada pirmajā dienā, kā jau ierasts gadumijā, atskatāmies uz aizvadīto gadu, uz tajā izskanējušajiem raidījumiem. Šoreiz raidījumā daži zīmīgākie fragmenti no aizvadītā gada raidījumiem, šoreiz tie visi vairāk vai mazāk saistās ar agresora valsti Krieviju un tās noziedzīgo karu pret Ukrainu. Viens no pamanāmākajiem notikumiem Latvijā, kas izrietēja no Krievijas agresijas, bija ar Sarkanās armijas darbību saistīto pieminekļu demontāža, pirmām kārtām, tā sauktā pieminekļa Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem nojaukšana Pārdaugavā. Uz sarunu par šī okupācijas simbola tapšanas vēsturi un lomu pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas aicināju Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošo pētnieku vēsturnieku Mārtiņu, Mintauru. Nereti izskan viedokļi, ka pašreizējā Krievijas agresija turpinās un, jācer, noslēdz totalitārās Padomju Savienības sabrukuma procesu. 24. augustā mūs sasniedza ziņa, ka mūžībā devies cilvēks, ar kura vārdu nesaraujami saistīts šī procesa aizsākums pagājušā gadsimta astoņ
-
Amerikāņu rakstniekam Kurtam Vonnegūtam - 100. Stāsta tulkotājs Jānis Elsbergs
25/12/2022 Duração: 28min2022. gada 11. novembrī apritēja simts gadi, kopš pasaulē nācis amerikāņu rakstnieks Kurts Vonnegūts. Par viņu saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar dzejnieku un tulkotāju Jāni Elsbergu. Jānis Elsbergs tulkojis lielāko daļu no Vonnegūta romāniem latviski, pavisam Vonnegūts sava visai garā un ražīgā mūža laikā ir sarakstījis 14 romānus, cik no tiem ir tulkoti latviski un varbūt arī, kas tos ir tulkojis? Jānis Elsbergs: Tulkoti ir 11 romāni un vēl tāda grāmatiņa "Cilvēks bez valsts", kas ir tāda kā ļoti gara eseja. Es jau padomju laikos, mūsu skolas laikos kļuva par Vonnegūta lasītaju. Pirmā grāmatiņa bija "Kaķa šūpulis", tulkojusi Anna Bauda, tad tulkotājs, tobrīd iesācējs Ainis Ulmanis bijja pārtulkojis romānu "Čempionu brokastis"un aiznesu uz izdevniecību "Liesma" savam draugam Klāvam Elsbergam, kurš tur tobrīd strādāja. Ar manuskriptu bija vēl ļoti jāpiestrādā, bet "Liesma" nolēma, ka izdos trīs romānus un tad vēl kaut kādā 1986. vai 87. gadā iznāca trīs romānu grāmatiņa, kur vien romānu tulkojis Klāvs [Els
-
Saruna ar ukraiņu aktrisi un sabiedrisko darbinieci Rimmu Zjubinu
18/12/2022 Duração: 29minRimma Zjubina ir viena no ievērojamākajām šodienas Ukrainas aktrisēm, saņēmusi daudzas teātra un kino balvas, tostarp divreiz Ukrainas Nacionālo ikgadējo teātra balvu - "Kijeva spektorale" un nacionālo kino balvu "Zelta vārpsta" par lomu izcilajā režisora Tarasa Tkačenko filmā "Dūjas ligzda". Viņa ir ne tikai skatuves māksliniece, bet arī sabiedriska darbiniece, aktīva brīvprātīgā Ukrainas bruņoto spēku atbalstītāja. 2017. gadā arī Rimma Zjubina tika iekļauta Ukrainas ietekmīgāko sieviešu sarakstā. Šī gada vasarā Rimma Zjubina viesojās Rīgā, Ģertrūdes ielas teātrī, ar režisores Vladas Vladas Belozorenko iestudēto Andreja Ivanova lugu "Tā visa ir viņa", kurā viņas skatuves partneris ir aktieris Oļegs Korkuško. Viesizrāžu laikā tapa saruna, tagad tā skan raidijumā Šīs dienas acīm.
-
Ieskats norisēs pirms Latvijas neatkarības tapšanas, tās laikā un tūlīt pēc tam
20/11/2022 Duração: 30minPirms pāris dienām atzīmējām 104. gadskārtu kopš Latvijas Republikas valstiskuma iedibināšanas 1918. gada 18. novembrī. Raidījumā Šīs dienas acīm ieskats vēsturiskajās norisēs pirms Latvijas neatkarības tapšanas, tās laikā un tūlīt pēc tam. Pirmais nozīmīgais solis suverēnā Latvijas valstiskuma izveidē tika sperts 1917. gada decembra sākumā, kad Valkā savā dibināšanas kongresā sanāca Latviešu pagaidu nacionālā padome, apliecinot latviešu nācijas pašnoteikšanās tiesības. Valka tobrīd bija latviešu politiskās dzīves centrs, cik tālu Rīga līdz ar apmēram pusi Latvijas teritorijas atradās ķeizariskās Vācijas okupācijā. Stāsta vēsturnieks, Austrumeiropas politikas pētījumu centra vadošais pētnieks Ainārs Lerhis. Kaut okupācijas varas stipri ierobežoti, latviešu politiķi tobrīd darbojās arī Rīgā. Te izveidojās politisko spēku apvienībā Demokrātiskais bloks, te darbojās arī latviešu sociāldemokrātija. Par šo spēku darbību. Stāsta vēsturnieks. Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta vadošais pētnieks A
-
Zigmārs Turčinskis ieapzistina ar pētījumu par Ziemeļlatgales Neatkarības vienību
13/11/2022 Duração: 29minVēsturnieks Zigmārs Turčinskis savu jaunāko pētījumu "Ziemeļlatgales "Neatkarības vienība". Pretošanās padomju okupācijai 1946.–1954. gads" ir veltījis pretošanās kustībai pret padomju okupāciju Latvijā, ko īstenoja nacionālo partizānu Ziemeļlatgales "Neatkarības vienība" (ZLNV). Tas ir dokumentos un liecībās balstīts stāsts par šīs nacionālo partizānu organizācijas izveidi, darbību un bojāeju, vēstot arī par citām apkārtnes grupām. Kā jau liecina nosaukums, tātad runa ir par Ziemeļlatgali. Tālākais ir jāatšifrē, tātad par nacionālo partizānu vienību, kura darbojās Ziemeļlatgalē - Balvu, Rugāju, Bērzpils apkārtnē laikā pēc Otrā pasaules kara. Tie, kas ir sekojuši Zigmāra Turčinska darbībai, zina, ka tā viņa pētniecības tēma jau daudzus gadus, bet runa ir par vienu konkrētu vienību. Vēsturnieks skaidro, kāpēc izvēlējies tieši uz šo partizānu vienību, kura sevi dēvēja par Ziemeļlatgales neatkarības vienību.
-
Latvijas Banka simtgadi svin ar izdevumu "Latvijas Bankas vēsture 1922. - 1940."
06/11/2022 Duração: 28min2022. gadā savu simtgadi atzīmē Latvijas Banka. 1922. gada 7. septembrī Latvijas Satversmes sapulce pieņēma likumu par Latvijas Bankas dibināšanu. Un tā paša gada novembra sākumā banka uzsāka savu darbību, kuras pirmais posms turpinājās līdz Latvijas neatkarības iznīcināšanai 1940. gadā. Savas darbības simtgadi Latvijas Banka šogad atzīmēja, laižot klajā zinātnisku izdevumu "Latvijas Bankas vēsture 1922. - 1940.". Izdevums lasītājiem pieejamas digitālā formātā vairākās tīmekļa vietnēs. Uz sarunu par grāmatu aicināja tās autori, vēsturnieci, Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta vadošo pētnieci Inetu Lipšu. Vēl par Latvijas Bankas vēsturi stāsta vēsturnieki , Latvijas Nacionālā vēstures muzeja pētniece Kristīne Ducmane un Latvijas Nacionālās bibliotēkas Letonikas un Baltijas centra direktora vietnieks Mārtiņš Mintaurs.
-
Latvijas tautas zaudējumi Otrajā pasaules karā
30/10/2022 Duração: 30minLatvijas tautas zaudējumi Otrajā pasaules karā ir viena no nozīmīgākajām Latvijas 20. gadsimta vēstures tēmām, kas joprojām ir no vēstures analīzes viedokļa nepietiekami apgūta. Pēdējā laikā tās apzināšanai pastiprināti pievērsies Latvijas Okupācijas muzejs. Šī gada pirmajā pusē muzejā noritēja konference ar šai virzienā strādājošo Latvijas vēsturnieku piedalīšanos. Konferences rezultātiem un tēmai kopumā veltīta saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar Latvijas Okupācijas muzeja Publiskās vēstures nodaļas vadītāju Gintu Apalu.
-
Saeimas simtgade: viedokļi par Latvijas parlamentārisma pirmo laiku
23/10/2022 Duração: 29minVien dažas nedēļas mūs šķir no brīža, kad atzīmēsim Latvijas Republikas Saeimas simtgadi. Ievēlēta 1922. gada 7. un 8. oktobrī, pirmā Saeima pulcējās savai pirmajai sēdei 1922. gada 7. novembrī. Raidījumā Šīs dienas acīm piedāvājam ielūkoties Saeimas darbībā pirms gadsimta, ieklausoties dažās runās, kas izskanēja no Saeimas tribīnes tās pirmajā darbības posmā. Kā arī dažos viedokļos par šo Latvijas parlamentārisma laiku. Vispirms vērtējums starpkaru perioda Saeimas darbībai, kuru savulaik raidījumā izteica tiesību zinātnieki Aivars Endziņš un Jānis Pleps.
-
Kari pēc Pirmā pasaules kara: Grieķijas - Turcijas karš un Turcijas neatkarības karš
25/09/2022 Duração: 29minRaidījumā Šīs dienas acīm pievēršamies simts gadus senai pagātnei, taču šīs pagātnes notikumi rezonē arī šodien. Runa ir par Grieķijas - Turcijas karu un Turcijas neatkarības karu. Tas ir militārs konflikts pēc Pirmā pasaules kara. Stāsta vēsturnieks Dainis Poziņš. Kā zināms, Pirmajā pasaules karā Osmaņu impērija, kam līdz tam ir piederējušas ļoti plašas teritorijas Tuvajos Austrumos, tā ir visa tagadējā Sīrija, Izraēla, Jordānija, Irāka, daļa Saūda Arābijas. tā ir Vācijas, Austroungārijas sabiedrotā, un attiecīgi karu zaudē. Uzvarētājvalstis sāk visai nežēlīgi šķērēt Turcijas īpašumus, arī teritorijas, kurās turku iedzīvotāju ir vairākums vai diezgan ievērojams skaits, ir apdraudētas. Nopietns militārs konflikts šajā sakarā sākas, tā parasti tiek uzskatīts, 1919. gada. 15. maijā, kad Grieķijas karaspēks desantējas Smirnas pilsētā, tagad to sauc par Izmiru Turcijas rietumdaļā pie Egejas jūras, ieņem šo pilsētu, un tas ir, teiksim, signāls turku patriotiskajiem spēkiem. Dainis Poziņš raksturo Turcijas mili